Mini dzīvoklis

[ragana]

Klaustrofobija un trakomāja.

[Anete Goba]

A peec balljuka turpat uz griidas uz matraciisha. Kur nu kaut kur augshaa raapties.

[olgucis]

Latvijā šādi neder - mums ir pierasts  salikt pilnu māju ar krāmiem , savādāk cilvēks nejūtoties  mājīgi.. Vot  japāņus apskaužu - ar to viņu Dzen. = Istabā  tikai  spilvens un aiz loga Ķirsis . Nu man , teiksim arī Ķirsis aiz loga, bet bez tā spilvena tik daudz sirdīj  mīļas drazas ... ;o( Dzen man nespīd

[Betons]

Latvijā šādi neder - mums ir pierasts  salikt pilnu māju ar krāmiem , savādāk cilvēks nejūtoties  mājīgi.. Vot  japāņus apskaužu - ar to viņu Dzen. = Istabā  tikai  spilvens un aiz loga Ķirsis . Nu man , teiksim arī Ķirsis aiz loga, bet bez tā spilvena tik daudz sirdīj  mīļas drazas ... ;o( Dzen man nespīd

Vienā jaukā dienā Tu sapratīsi, ka "mīļās drazas" velk līdzi milzīgu enerģijas buķeti, kas ne vienmēr ir pozitīva. Un tad būs pienācis cita veida pozitīvo emociju gūšanas laiks - izmetot vecās grabažas. Tā ir fantastiska sajūta, kad lielais musorvedējs aizved prom uz visiem laikiem lietas, ko biji ilgi glabājis, bet kurām pēdējos gadus trīs četrus nebija nekāda pielietojuma. Tās tikai turēja savu enerģiju, aizņēma vietu un neļāva ienākt citām, labākām un vajadzīgām  lietām.

[olgucis]

;o)) Kā, nekā Pozitīva? Tai  drazai pa vidu ES !!! 


p.s. Vispār, man jau otro gadu ir tāda pavasara tradīcija, nopērku paku ar 100litrīgiem maisiem, un  metu riņķus pa dzīvokli-  krāmēju ārā  visas grabažas.... par kurām aiz nevajadzības pat esmu aizmirsusi. ... Kamēr maisi nav beigušies - tā ir norma. Pēc skata it kā nepaliek mazāk, bet elpot ir vieglāk. Un  tāda brīvības sajūta

[Trix]

Ā, patērētāju sabiedrības reklāma? 


Kad man tās kastītes stāv plauktā "pēdējos gadus trīs četrus nebija nekāda pielietojuma" statusā un es šīs izvelku, lai sakrautu sīču mantas, man ir kolosāls prieks par to, ka man tās kastes IR.
Protams, varu sēsties mašīnā, braukt padsmit km uz pilsētu, lai nopirktu apmēram tādas pašas, katru par 5 eiro... (Un pastrādāt dažas liekas stundas, lai tās eiras nopelnītu.)
A nafig???

Kad no nevalkājamu drēbju maisa, kurš, protams, stāv ne tikai 4-5 gadus, var izgriezt un sašūt lupatdeķi, ko aizkārt priekšā kūtsdurvīm vai uzbērt kartupeļus, man ir prieks, ka man tās lupatas ir.
Protams, varu sēsties mašīnā, braukt uz pilsētu, pirkt speciālos aizkarus un plēves utt... (Un pastrādāt vēl pāris liekas dienas papildus...)
A nafig???

Un 10 gadus nogulējuši aizkari šogad kļuva par superīgiem mušu sietiem terasei. Pat neskaitīšu, cik maksā to platību aizklāt ar jaunu un krutu materiālu.

Ak, jā, bet lodāmurs arī man stāv jau gadus 5 - kaut kā nav ievajadzējies... Celtniecības fēns tāpat.

Visu var izmest, visu var nopirkt... Tā lietas, tā cilvēkus. Un tāāāda enerģija plūst...
Tikai kaut kā pa tukšo.

Ā, nē, nav pa tukšo - ķīniešu bērniņiem rūpnīcā ir darbs (par sēnalām), lai saražotu atkal un atkal visu to, ko mēs izmetam.

[Betons]

Man arī tā kādreiz likās - visu vajadzēs, viss noderēs. Ne vella nenoder, bet uzkrājas megatempos. Un negribas savu īpašumu aizkraut ar iepelējušām grabažām.
Bet nav tā, ka pilnībā neko nepatru. Metot lietas ārā, es nereti tās mazliet demontēju, jo tās satur dažāda veida skrūves un izejmateriālus, kas savukārt mājsaimniecībā citur noder. Bet tad tās vairs nav mantas, bet izejmateriāli, kas sadalīti sastāvdaļās un sašķiroti.


Par instrumentiem neiet runa. Tie ir nezūdoša vērtība.

[daddy]

es katru gadu pavasarī izmetu apmēram 1/3 grabažu.  :rocking:
Nu, lai gūtu jau pieminēto pozitīvo enerģiju, kā arī atbrīvotu vietu jaunām grabažām. 3-4-5 gadu nelietošana neko nenozīmē, vnk 1/3 ar vismazāko emocionālo piesaisti ĀRĀ.

[Betons]

es katru gadu pavasarī izmetu apmēram 1/3 grabažu.  :rocking:
Nu, lai gūtu jau pieminēto pozitīvo enerģiju, kā arī atbrīvotu vietu jaunām grabažām. 3-4-5 gadu nelietošana neko nenozīmē, vnk 1/3 ar vismazāko emocionālo piesaisti ĀRĀ.

Citreiz ir ļoti grūti klasificēt - ir tā grabaža vai nav. Iekšējais Pļuškinisms (piedod, Trix) neļauj atlaist dažu labu grabažu. Tās parasti paliek gaidīšanas sarakstā līdz nākamai revīzijai 

[Trix]

Sorry par gļuku iepriekšējā postā, kopētais teksts visu sačakarēja, neapskatījos uzreiz.

Beton, iepelējušas grabažas gan labāk izmet, un sakārto ventilāciju, ja pelējums metas. 

[daddy]

Citreiz ir ļoti grūti klasificēt - ir tā grabaža vai nav. Iekšējais Pļuškinisms (piedod, Trix) neļauj atlaist dažu labu grabažu. Tās parasti paliek gaidīšanas sarakstā līdz nākamai revīzijai 

Piekrītu! un ja grabaža ir pārdzīvojusi jau 4 revīzijas, tad neviļus sāc to apbrīnot. Par veiksmi!

[Betons]

Man vēl grabažām ir lokālās rotācijas cikls. Tad, kad tās izdzīvojušās pa māju, tās tālāk nonāk garāžā, dārza namiņā un šķūnī. Pēc
šķūņa, tālāka rotācija nav iespējama. Tā kā pēdējie trīs ir neapkurināmi, tur arī tas pelējums var iemesties

[tex]

Nu, man visa mājiņa tagad ir ap 30 m2. Ij neko. Katrs milimetrs uzskaitē, bet bērniem sava istaba (5+ kvadrātmetri ), vannasistaba ar normālu vannu...
Pareizi strukturēts šits daudz vietas neaizņem.

Es tieši par pareizu šita strukturēšanu. Un pareizu izmēru šita ieprikšanu, lai ir gan ērti (cik vsp iespējams), gan daudzmaz labi izskatās.
PSRS sērijveida dzīvokļiem 1-2 istabnieki 27-50 m2 (izņemot 104. , franču un 119. 2ist, -tiem ir 50+).
Piemēram, man nav ne talanta, ne laika, ne vēlēšanās ķēpāties ar to, cik lielam kur kam jābūt, lai PSRS kastītē būtu viss vajadzīgais, bet paiet arī vēl būtu kur. OK, ir specprasības, piemēram, liels datorgalds, toties virtuvi var apcirpt smagi (obligāti vajag ledusskapi, mikreni un el.tējkannu, par visu citu var diskutēt) un vannasistabā iztikt ar dušu, bet labu.
Būtu baigi forši, ja kāds tirgotu jau gatavus projektus attiecīgajai sērijai - turklāt nopārdot jau var ne tikai man, līdz ar to no katra prasīt saprātīgāku skaitli... sērijveida dzīvokļu daudz... Par atsevišķu samaksu pielāgot indivīdam: piemēram ieplānot lielu galdu ar plauktiem, vadu āķiem austiņu turētājiem u.t.t. un "apcirpt" virtuvi un vannasistabu...
Saku, ka es par tādu servisu būtu ar mieru maksāt.

[baaciens]

Es esmu par brīvu telpu. Taču manās mājās tāda esmu viena, tāpēc zinu, ka 90% uz konteineru norakstītu lietu nonāk pagrabā Gadus 8 šo pagrabu neesmu redzējusi un man bail tur iet, jo ma šķiet, ka tiklīdz tiks atvērtas durvis, tā uz galvas kritīs trauki, sildītāji, celtniecības pārpalikumi un citi sū ....

Reizēm gan šis tas no turienes noder ... reizi 4 - 6 gados ....

[tex]

O, jā: pagrabi, bēniņi, šķūnīši, garāžas - tās visas ir pieturas pirms miskastes/ugunskura...
Galvenais, kad kko vajag, pa tām kaudzēm rakņāties un meklēt to veco kko, kas "tur kkur bija" ir ilgāk kā, nopelnīt kapeiku jaunam štruntam un aizbraukt to nopirkt (it sevis'ķi Rīgā, kur veikalu daudz un gana tuvu un ja uz veikaliem tiktu braukts citu aktuālo vajadzību dēļ). Jaunā lieta turklāt uz pirkšanas brīdi būs tīra, jauna un spoža.
Vairumu no tā, ko kādreiz bija žēl izmest, ir sagrauzis laiak zobs, pelējums, saule, rūsa, ķirmji vai vēl kkas, tas fiziski un morāli novecojis, kkam derīguma termiņš notecējis u.t.t.... Vai labākajā gadījumā vnk briesmīgi netīrs un noputējis, t.i., vēl jātērē laiks atrasto tīrot.

Turklāt visskumjāk ir pārrakt tos kalnus, vajadzīgo neatrast un tik un tā galu galā doties uz veikalu ...