Rietumvācija,man kora satāvā vsp bija pirmās ārzemes,tieši nedēļu pirms mūra krišanas. Jez,tās emocijas,jau turpbraucot,nevar aizmirst!
Braucām ar vilcienu līdz Berlīnei,tālāk arī,līdz Mannheimai-tur mūs izmitināja pa ģimenēm. Attiecīgi-baroja,kā neēdušus,un vzaimno-nācās pusnakti ar neesošām vācu valodas zināšanām stāstīt,ka neesam krievietes. Hohma-kivi-izrādās,dažas meitenes bija noēdušas ar visām mizām

Citām parādījuši,kā ēst..
Un tie koncerti-dziedājām Paula"Raudi,tādu laimi,ka Tu esi savā Tēvijā..." meitenes korī raud,cita aizkrīt vnk aiz podesta,vāci saprot,ka tas kkas IR...un tā kādas 10 dienas...aizbraucām tukšām kabatām,tualetē turējam viena otrai durvis,jo bija DM jāmaksā,a naudas ta nav! un beigās pa koncertiem saziedoja mums,un tad tas stress,ka tiec tādā(šodien sūda)Woolworthā,un nezin ko kampt-kurpes,kafijas automātu,vai divkasetnieku...
Atpakaļceļā-kkas nogāja greizi ar vilcienu-viena lieka nakts stacijā uz grīdas,labi,ka bija tauatstērpi maisos,paklājām un gulējām,
Tieši tad arī-aiz neko darīt pa Unter den Linden aizstagājam līdz žogam,kur visu to mirušo zonu redzējām,bez nojausmām,ka pēc 7 dienām būs Uhh!