latv.literatùras spèle

[reno]

Rainis, Pūt vējiņi  =ai jau atminēja, nepaskatījos

[Emīlija]

Lai dzīvo ogas,                       
u-rā!
Kas nāk manā vē-de-rā!

nu?

[Nāra]

"Pūt, vējiņi" ir pareizi. Kādā dzīves posmā likās atbilstošs citāts situācijai.


Faraon, I.Ziedoņa ""Epifānijas"?


Emīlij, izklausās pēc Pūka V., bet nav tur tāda citāta


Tagad vot i žēl, ka savus citātu blokus izmetu - jāiztiek ar to, ko zinu no galvas, japakustina   

[Emīlija]

ne-e, nav Pūks

[Luīze]

Pūks tas nav noteikti, turklāt Pūks nav latviešu literatūra.

Hmmm, nav ideju...

[Nāra]

Varbūt i.Ziedoņa "Krāsu pasakas" - brūnā pasaka? Jo velk uz kādu latviešu lāci.

[Mangusts]

Ziedonis tas ir, taču drīzāk "Lāču pasaka"

[Spārka]

Lāču mātei katru pavasari dzima lācēni un šopavasar piedzima trīs: Ogu Lācis, Mušu Lācis un Medus Lācis. Ogu Lācis bija mātei vismīļākais, viņš bija vismierīgākais, vispaklausīgākais bērns pasaulē. Viņš nekur nelēca, neskrēja, nejandalējās, viņš tikai sēdēja un ēda ogas. Melleņu laikā viņam dibens bija melni raibs ogās nosēdēts — jo viņš reizēm bija tūļīgs lācis, tik tūļīgs un ēdelīgs, ka pieēdies sēdēja mellenēs un mānīja, lai ogas pašas nāk klāt:
                Lai dzīvo ogas,
                       u-rā!
                Kas nāk manā vē-de-rā!
Mangustam +1

[Emīlija]

Viena no manām mīļākajām pasakām Biju bērns ar ļoti dzīvu iztēli, un biju ļoti vīlusies, kad iznāca Ziedoņa meža pasakas multene - man likās, nu kā tā var! Tik skaistu pasaku tā sacūkot...

[Nāra]

Eu, bet es tač to pašu teicu un domāju. Tās ir Krāsainās pasakas! Un vai tad nebija Brūnā pasaka?  Bet nu labi, es jau apvainojos  Un nepiedalos vairs 

[Minne]

reno +1 par Māru Zālīti

[Spārka]

Un vai tad nebija Brūnā pasaka?

Nē, Lāču. Brūnā ir šī:
Es viņu redzēju. Viņš ielēca pannā, maziņš un brūns,lēkāja pa kartupeļu brūnajām šķēlītēm un sauca: "Brūns! Brūns! Brūns!" Kad es uzkaisīju kartupeļiem pannā piparus, viņš nošķaudījās un pazuda.

[Broņa]

To es nesaprotu,» viņa sacīja. «Viņš tak tik labs cilvēks. Un pret visiem citiem tu vari laipna būt, tikai pret viņu vien ne! Taisni pret viņu ne... Tu nu gan liedzies - bet tak kad tevi būs kādreiz sakaitinājis.»
«Nav, tici, ka nav!» Kristīne dzīvi iesaucās. «Es nezinu, kas tas ir, tiklīdz viņa tuvumā esmu, manī saceļas tāds kā naids uz viņu un man gribas vai ar katru vārdu rādīt, cik nepatīkams viņš man ir. Man viņš izliekas kā slīcējs. Viņš pieķeras pie katra nieka vārdiņa. Pie dārza stūra jau tā bija, kā kad mani gribētu uzrunāt

[Minne]

To es nesaprotu,» viņa sacīja. «Viņš tak tik labs cilvēks. Un pret visiem citiem tu vari laipna būt, tikai pret viņu vien ne! Taisni pret viņu ne... Tu nu gan liedzies - bet tak kad tevi būs kādreiz sakaitinājis.»
«Nav, tici, ka nav!» Kristīne dzīvi iesaucās. «Es nezinu, kas tas ir, tiklīdz viņa tuvumā esmu, manī saceļas tāds kā naids uz viņu un man gribas vai ar katru vārdu rādīt, cik nepatīkams viņš man ir. Man viņš izliekas kā slīcējs. Viņš pieķeras pie katra nieka vārdiņa. Pie dārza stūra jau tā bija, kā kad mani gribētu uzrunāt

R.Baumanis Purva bridējs

[Broņa]

Minne, teicami. +1