Viss logs ir sārtās, uzlecošās saules pilns. Tēva augums, gaismas pārliets, guļ gultā visā garumā, bet tēvocis Ansis tur tam vienu roku uz acīm, bet otru pielicis sev pie mutes, skatās uz klātesošiem, kā zīmi dodams: esiet klusu! Esiet klusu! Aizturiet balsis, aizturiet elsas, aizturiet elpu!
Un tad viņš saka svinīgi, neparasti:
"Dieva mierā, dieva mierā dusi saldi, mīļo brālīt!"