Nesmejies šovakar, draugs mans Pajaco,
Tavos smieklos dreb asaru vaigs
Vērojot bārdāmu kaislīgi trako,
Kurai tik vaļigs un kairinošs smaids.
Tu gan man dziedi par mīlu un laimi
Vārdi šie smeldzīgie domāti tai,
Kuras lūpas pret tevi tik zaimi
Tavam maldam un pasakai.
Nieks, ka viņa pārdodas krogū
Sirdi tavējo līdzi tā nes
Velti gaidi ka tumšajā logā
Jaunas zvaigznes tev iedegšu es.
Kur par naudu dej tava Pjereta
Manus sapņus nokauj kur džezs
Vīns dzirkstī glāzē kā sarkana rēta
Liktens abus mūs atvarā nes.
Smiesimies šovakar draugs mans, Pajaco,
Izsmiet sevi vislielākais prieks
Apkārt dzīve kā bārdāma trako,
Bet Tu skumsti vientuļš un lieks.
