"Aizliegtās" dziesmas

[Spārka]

Man līdz šai dienai ir mīkla - vai dziļajos padomju laikos krogu muzikanti saņēma (?) aizliegto dziesmu sarakstus? Kā vienkāršā tauta zināja, ko nedrīkst dziedāt, ja svešas ausis dzird?
Labi, ārzemju latviešu mūzika un klaji disidentiski teksti. Bet parasti liriski gabali, kuru vārdu autors skaitās sagrēkojies varas priekšā?
Brīnums arī par to, kā aizliedzēji bija tik literāri izglītoti, ka varēja noteikt - šito ziņģi aizliegt, jo teksta autors lēģerī!
Vokāli instrumentālo ansambļu tarifikācijas, repertuāra apstiprināšanu, tekstu cenzūru, to es tā kā saprotu. Bet kopumā?

[tas_pats_lv]

Nu uz vienkāršo tautu jau aizliegumi neattiecās. Un zināja ziņojumu lasītāji atbildīgos orgānos. Tāpēc arī mūsdienās ir tā ņemšanās ap VDK maisiem, jo tur ir ziņojumu rakstītāji, bez kuriem atbildīgiem orgāni bija kā bez rokām. Uz visu Latviju saka ka esot bijusi ap 30 tūkstoši pastāvīgo ziņotāju. Cik diez SF ir ziņotāju?    

[Minne]

Kā tad neattiecās uz vienkāršo tautu? Domā, drīkstēja dziedāt vai klausīties visu, kas ienāk prātā? Kam, tādā gadījumā, tie ziņotāji bija vajadzīgi, ja jau vienkāršā tauta drīkstēja visu? 

[tas_pats_lv]

Atbildīgās iestādes jau neizsekoja visus. Bija sava mērķauditorija, it sevišķi Brežņevismā. Bet to noteica pašas atbildīgās iestādes, un, principā, jau par visiem bija potenciālie ziņotāji, kurus tikai vajadzēja aktivizēt, un bailēm vienmēr bija pamats.

[Minne]

Tu ar katru nākamo komentu apgāz pats savus iepriekšējos apgalvojumus

[Spārka]

Es nejautāju, kas ko izsekoja. Es jautāju, kā cilvēki zināja, kas ir tas, ko nedrīkst. Izņemot acīmredzamo - politiskas anekdotes, disidentiski teksti utt.

[nakata kngs]

Neesmu muziķis, bet toreiz esošo cenzūras sistēmu sapratu šādi - jebkuram mūzikas kolektīvam, lai iegūtu atļauju publiski uzstāties, bija jāiesniedz savs repertuārs saskaņošanai...tā bija cenzūra - tur sēdēja , cik dzirdēts pārsvarā dāmas, kurām bija mapes(?), sējumi (?), grāmatas (???) ar aizliegtā uzskaitījumu...tad viņas skatās repertuāru un svītro laukā to, kas viņu sējumos...
Bet sistēma jau Brežņeva laikos bija tik sapuvusi, ka iesniedza vienu repertuāru, bet krogos spēlēja Creedance vai "Hotel California"....un tas patika arī čekistiem, partijniekiem, ierēdņiem utt...nu, spēlēt Čikāgas piecīšus vai Ilmāru Dzeni atļāvās tik tad, kad visi pālī vakara noslēgumā!

[Minne]

Katrā jomā jau bija speci, kas zināja zem lupas turamo radurakstus un vājības. Tāpat vadlīnijas un atļautā/aizliegtā sējumus no vēl augstākām augšām.
Un  turklāt tajos laikos bezdrāts telefons lieliski darbojās. Vai a la kolektīvā bezapziņa

[Minne]

Oj, nakat, tēvs pa Jāņiem ar kaimiņiem baigi piesardzīgi lika Ilmāru Dzeni uz magnetofona

[Spārka]

Par ārzemju latviešiem arī, skaidrs, kaitīgi.
Bet "Zilais lakatiņš"? "Vai atceries to rudenīgo dienu" un tādas?

[nakata kngs]

Par ārzemju latviešiem arī, skaidrs, kaitīgi.
Bet "Zilais lakatiņš"? "Vai atceries to rudenīgo dienu" un tādas?

...nu, ko nesaproti? ...mūziķu grupa drīkst spēlēt tikai saskaņoto repertuāru...kurš tur cenzūras grāmatā ierakstīja "Zilo lakatiņu" - fvzin, varbūt Pelše...ja kroga ansamblis grib repertuārā ZL - viņi to iesniedz, bet saņem atbildi, ka nedrīkst!

[Bebrs]

Es jautāju, kā cilvēki zināja, kas ir tas, ko nedrīkst. Izņemot acīmredzamo - politiskas anekdotes, disidentiski teksti utt.

Cik atmiņa īsa.
Viss, kas izgāja cauri cenzūrai un tika officiāli izdots, publicēts, atskaņots un ierakstīts,
bija atļauts.Kas ‘sietam‘ cauri neizgāja, aizliegts.
 Nu saprāts un domāšana ari piemita Pēc tā arī zināja, kas graudi, kas pelavas.
Ierakstīja podpoļna, pārdrukāja uz rakstammašīnas, nodeva no rokas rokā.
Bet visu starp rindām vēstīto tāpat neizķēra. Tauta prata lasīt starp rindām.

[Broņa]

Tās skaitījās leģionāru dziesmas.

[Minne]

Par ārzemju latviešiem arī, skaidrs, kaitīgi.
Bet "Zilais lakatiņš"? "Vai atceries to rudenīgo dienu" un tādas?

Konkrētā dziesma saistās ar leģionu, komponists bija leģionā.
Ar tamlīdzīgiem faktiem daudzi cilvēki un viņu radītais tika apzīmogots

[Spārka]

"Iemesli" jau skaidri, oficiāli apstiprinātā repertuāra būšana arī.
Jautājuma būtība bija, kā muzikanti zināja, ka par ārpusrepertuāra (piemēram) "Zilo lakatiņu" iespējamās nepatikšanas būs stipri lielākas nekā par (piemēram) "Gaujas laivinieku"?
Bebrs diezgan tuvu jautājuma būtībai atbildēja.