Sociālais dienests

[Spārka]

Nelaist socus iekšā, vai tas viņiem neliktu domāt, ka tai audzinātājai ir taisnība un man ir ko slēpt?    Trauksmes ailīti jau uzreiz ieķeksēs. Normālam bērnam svešas tantes ir baigais stress, kur nu vēl manai. Momentā paslēpsies zem galda un ārā nenāks.

Ja mehānisms ir iedarbināts, nekur nepaslēpsies no sociem.
Varbūt vajag apgādāties ar ārsta izziņu, kamēr nav komisijas slēdziena, iespējamā diagnoze, pagaidu diagnoze - xxx. Lai uzreiz skaidrs, ka Tu nevārdzini bērnu, bet ir medicīniska problēma.
Par audzinātāju gandrīz vai skaidrs. Slikti, ka tāds cilvēks ar bērniem strādā. Speciālās pedagoģijas kurss par darbu ar citādākiem bērniem ir visās ped.specialitātēs. Un neticu tex domai, ka varētu nebūt izglītība; ar to vienubrīd kļuva dzelžaini stingri.

[reno]

 Tā jau ir vajāšana un  mobings! Ņem rokā to diagnozi, vai norīkojumu, kas pašlaik ir, un pie vadītājas ar sūdzību
Un arī priekš sociem turi gatavībā visus papīrus.

[vecinja]

Ja Tavs bērns baidās no svešiem - es nelaistu NEVIENU iekšā, no kura viņa baidītos.Tāpēc jau mēs esam mātes, lai pastāvētu par saviem bērniem!Ja bērnam ir slimība, tad drīz tak būs oficiāli dokumenti, kuri attaisnos Tevi.
Un vēlreiz - pie jebkura varianta - audzinātājas komenti un izdarības ir NEPROFESIONĀLAS

[Spārka]

Ja Tavs bērns baidās no svešiem - es nelaistu NEVIENU iekšā, no kura viņa baidītos.

Šai variantā tad vajag pirmajai doties uzbrukumā. Sūdzība vadītājai, ja nereaģē, tad augstāk. Un pie sociem pirmajai vizītē pieteikties vai vismaz sazvanīt vai @ aizrakstīt.
Vienkārši iebarikādēties un nelaist radīs tālākas problēmas (māte nekontaktējas, uzvedas agresīvi utt)

[Maruu]

Es neiroloģei jau prasīju ar domu, ka iedošu dārziņā, lai saprot, ka tās nav manas iedomas, bet neiroloģe nevar dot papīru ar to diagnozi, uz kuru ejam, jo to varot tikai komisija. Viņa var izrakstīt tikai novērotus uzvedības traucējumus, no kā nav nekādas jēgas.

[Zigfrids]

Tā audzinātāja man izskatās, ir iejūtības un vēlmes palīdzēt "etalons".
Ir jābūt vai nu pilnīgi nepiemērotai darbam ar bērniem, īpašai nepatikai pret konkrēto sīci vai pašai iestādei jābūt absolūtai m*slu čupai, lai viena audzinātāja tā uzvestos. Es vispār esmu drusku tā kā šokēts, bet (atkal vispārināšu), jā, ir gana daudz mūsu sabiedrībā tādu cilvēku, kuri pirms zvana kontrolējošajām/presējošajām/tiesībsargājošajām institūcijām pat nepapūlas ar sūdzības objektu aprunāties un mēģināt saprast, kur ir vaina?
Es, kā jau cilvēks "ar lieliem un skaistiem putniem", pieturos pie principa, ka katrs cilvēks no manas apkārtnes saņem savas attieksmes pret mani spoguļattēlu pretī. Konkrētajā gadījumā gribot negribot prātā nāk 2 gadi PSRS armijā. Ai, da labi, tāpat neviens nesapratīs ... Tātad, konkrētajā gadījumā audzinātāja pret Tevi ir rīkojusies galēji formāli, pat nemēģinot problēmu atrisināt kkā neformāli. Pilnīgi piekrītu Tex, - tieši tāda pati formāla attieksme viņai ir jāsaņem no Tevis pretī. Pastudē iekšējās kārtības noteikumus, citus norm. aktus un tad - katr punktiņš mazākais lai tiktu izpildīts līdz gramam! Tici man, tā audzinātāja laimīga nebūs.
Kādas ir Tavas attiecības ar iestādes vadību? Atkarībā no tā, varu ieteikt pirmo iespēju. Ja visas tur ir uz vienu roku pret Tevi un Tavu bērnu, tad ... bez bremzēm un sirdsapziņas pārmetumiem ... Fonda naudas iestādē neoficiālās vāc? 
Ceru, ka domu saprati. Vienīgais, nevajag iegāzt tādā veidā vadību, ja tur cilvēki ir normāli.

[Maruu]

Ja bērnam ir slimība, tad drīz tak būs oficiāli dokumenti, kuri attaisnos Tevi.

Nemaz ar ne tik drīz. Uz vakardienas pārpaudi gaidījām 4 mēnešus. Pirms tam pierakstu pie neirologa - divus mēnešus. Ar tādiem ātrumiem mums komisija būs izieta ne ātrāk, kā Jāņos. Uz to gan es patiešām ceru, lai viņa nākamajā mācību gadā jau ir sev piemērotā izglītības iestādē.

[Pifs]

Nezinu ne Maruu, ne viņas situāciju, tāpēc viedoklis "no malas" -
Ja jau bērnam ir veselības problēmas, varbūt tomēr nelaist parastajā dārziņā, bet sadabūt kādu aukli/pieskatītāju, kamēr tiek noteikta diagnoze un ir iespējams apmeklēt "speciālo dārziņu"?

Neattaisnoju audzinātāju, bet ne visi ir emocionāli gatavi (sagatavoti profesionāli) darboties ar īpašu bērniņu.

[Maruu]

Iestādes vadītāja itkā jauka, bet pēc sarunas ar viņu man tāpat palika nedaudz nelāga sajūta, ka tā iestāde kā tāda ir ieinteresēta tikt no mums vaļā. Gāju parunāt par to karošu lietu, jo nu nav normāli, ka bērns dārziņā nevar paēst tāda sīkuma dēļ. Teicās, ka runāšot ar audzinātāju. Vai to izdarija, nezinu. Mazāj joprojām atvesta mājās no viņas maiņas, momentā skrien uz virtuvi.
Toties tādu reklāmu speciālajiem dārziņiem, kādu es tur noklausijos, man neviens ārsts nebija izveicis. Man burtiski stundu slavēja, cik ļoti forši manam bērnam tur būs. Par to, kā risināt situāciju līdz brīdim, kamēr izejam komisiju, atbildes bija ļoti izvairīgas - apmēram šādas : "Mums jau te nav speciālistu, kas apmācīti darbam ar tādiem bērniem, kā varēsim, tā rīkosimies."

[Maruu]

Nezinu ne Maruu, ne viņas situāciju, tāpēc viedoklis "no malas" -
Ja jau bērnam ir veselības problēmas, varbūt tomēr nelaist parastajā dārziņā, bet sadabūt kādu aukli/pieskatītāju, kamēr tiek noteikta diagnoze un ir iespējams apmeklēt "speciālo dārziņu"?

Neattaisnoju audzinātāju, bet ne visi ir emocionāli gatavi (sagatavoti profesionāli) darboties ar īpašu bērniņu.

Ja varētu, nelaistu. Diemžēl, par to naudu, ko es maksāju par bērnudārzu, neviena aukle man nestrādās. Jau pētiju auklīšu izmaksas - tās jau tā nav nekādas mazās, turklāt, uzzinot, ka bērniņš ir īpatnējs, cena momentā dubultojas, kas nozīmē, ka tik pat labi es varu sēdēt mājās pati - kāda jēga iet uz darbu, ja visa alga jāatdod auklei? Tikai - kurš tad mūs abas uzturēs? Tīri finansiāla aspekta dēļ tas nav izdarīts.

[vecinja]

NU UN KAS, KA VIŅIEM NAV ĪPAŠU SPECIĀLISTU?Normāla empātija pret bērnu varbūt varētu būt????Nedot karoti 2-gadīgam.... Man viss iekšā vārās, šito dzirdot.Kurš gadsimts tagad????

[vecinja]

daudzreiz jau var pat ar stulbiem ierēdņiem kaut ko sarunāt.Varb. tiešām vari tiem sociem piezvanīt pati un apskaidrot situāciju - arī to, ka bērns baidās no svešiem.
Kā iedot prātu un empātijas spēju tai audzinātājai - nav ideju.

[Spārka]

Ja varētu, nelaistu.

Varbūt es uzrakstīšu kaut ko bezcerīgi naivu. Bet, iespējams, šai gadījumā nevis no sociem jābaidās, bet pašai jāvēršas pēc palīdzības? Varbūt pabalsts pienākas, varbūt cita veida atbalsts.

[reno]

Es neiroloģei jau prasīju ar domu, ka iedošu dārziņā, lai saprot, ka tās nav manas iedomas, bet neiroloģe nevar dot papīru ar to diagnozi, uz kuru ejam, jo to varot tikai komisija. Viņa var izrakstīt tikai novērotus uzvedības traucējumus, no kā nav nekādas jēgas.

Ir gan jēga -tas parāda, ka tu apmeklē ārstu. Un par palīdzību no sociem -ļoti laba doma

[kvadra]

Pievienojos uzskatam, ka slēpties/izvairīties no sociem nav nekādas jēgas, tikai sliktāk paliks - "māte nesadarbojas" utml.
Tu ne pie kā neesi vainīga, un nekas Tev nav slēpjams. Izstāstīt sociem situāciju, kāda tā ir, un viss. Pie viena vēl pasūdzoties par attieksmi bērnudārzā (to pašu nelaimīgo karoti - nu kādas problēmas iedot bērnam mazo karotīti?! Tur nekādu "speciālo sagatavotību" nevajag). Domājams, ka soci sajēdz, kas ir bērns ar autiskā spektra traucējumiem. Kas zina, varbūt socu iejaukšanās vēl varētu kaut kādā negaidītā veidā nākt par labu.