Par sajūtām

[Camma]

Vienmēr smīdina oficiālo iestāžu pompozā un kļūdām pilnā sarakste.
Pašai par pārsteigumu, nekad neesmu spējusi samurgot kaut kādus bezjēdzīgus vārsmojumus. Cita lieta - varu noformulēt tenderim specifikāciju divos variantos. Vienā - īsi un skaidri un nepārprotami pateikt, kas jāiepērk. Otrā - nosaukt vienkāršu lietu tik sarežģīti, ka neatšifrēs pat ''knābis''. Tipa - ganu par govju aktīvo ekoloģisko kustību operatoru, kas darbojas uz bioloģiski aktīvo vielu pārstrādes principa izotermijas un vadīta siltumpatēriņa apstākļos.

[Minne]

Principā tā arī ir - komatu jāliek tur, kur runājot ir it kā pārtraukums. Grūti izskaidrot un sajust, bet tā ir.
Mani skolā mācīja, ka latviešu vārdos ''o'' ir divskanis, bet svešvārdos - īsi skanošs. Vārdā ''tualete'' ir divi atsevišķi skanoši - u-a - un nekāda ''o'', ne divskaņa, nedz patskaņa. Tā, ka būs vien no sērijas ''aiZskari'' un ''iZtaba''. Vai ''koļidors''.

No skolas laikiem atceros, ka bija pulka klasesbiedru, kuri lasīja vispār bez izteiksmes, tā ka dabiskās pieturzīmju vietas nebija pat saklausāmas.
Es arī tualetē nekādu divskani nedzirdu

[Zigfrids]

Divskanis bija "uo", kā "ola". Savā ziņā Zigfrīdam varētu piekrist - iespējams "toletei" kājas aug tur, kā cilvēks saklausa "tua", taču tā kā es, redzot "tolete", lasu to ar īso "o" (kā "stop"), tad šis vārds griežas acīs. Līdzīgi ir ar diagonāli/diognāli un interesants/intresants. Taču nesaprotu, kā radusies "gūlta", "stūlbs" un "ēsmu" (no neesmu?)

Un tiešām - reizēm rodas šaubas, kā pareizi rakstīt vārdus, par kuru rakstību vēl pirms pāris gadiem šaubu nebūtu.

P.S. Par interpunkciju nerunāsim - pati mēdzu kļūdīties, taču pēdējā laikā redzēti tādi komatu brīnumi, ka trūkst vārdu, jo saūta, ka komats likts vietā, kur runājot elpa ievilkta.

Strīdēšos. Arī es domāju, ka "o"="uo", kamēr latviešu valodas skolotāja skolā manus maldus izgaisināja. "O"="ua", bet vārds "tualete" tik tiešām jāizrunā ar nedivskani, tāpēc sanāk kas līdzīgs omletei.

[Minne]

Strīdēšos. Arī es domāju, ka "o"="uo", kamēr latviešu valodas skolotāja skolā manus maldus izgaisināja. "O"="ua", bet vārds "tualete" tik tiešām jāizrunā ar nedivskani, tāpēc sanāk kas līdzīgs omletei.

Divskanis "o" veidojas no "uo"- diviem īsiem patskaņiem. Nezinu gan, ko tā Tava skolotāja mācīja.

Un par omleti arī garām. Tu tiešām vārdu "tualete" izrunā kā "tolete"??

Vispār šis vārds ir no franču valodas (toilette, toile) un to izrunā ne tā kā Tu saki, bet gan kā "ua"

[Bebrs]

Strīdēšos. Arī es domāju, ka "o"="uo", kamēr latviešu valodas skolotāja skolā manus maldus izgaisināja. "O"="ua", bet vārds "tualete" tik tiešām jāizrunā ar nedivskani, tāpēc sanāk kas līdzīgs omletei.

Velti strīdies, nav tāda ua.
Kā diez tad jāizrunā ola? Aula? Doma -dauma? Soma -sauma?
Šajos minētajos un vēl citos arī ir divskanis.

[Spārka]

Par "gūlta" un līdzīgiem - uzsvars dara zilbi gandrīz garu. Ja fonētiskā pieredze ir spēcīgāka par vizuāli redzēto - tad sanāk "ūl".

[Bebrs]

Laboju, uala, duama, suama Tik neloģiski, ka pat uzrakstīt problēma.

[Mangusts]

Dzird dažādi. Piemēram, radu puika kaut kad vidusskolas laikā uzrakstīja - ģemperis nevis džemperis. Vai kolēģis students, visnotaļ gudrs, taču bija izbrīnīts, kad uzzināja - pareizi ir tirdzniecība nevis tirzniecība...

[Minne]

Ja likumus nezina, bet paļaujas tikai uz dzirdi, protams, var nošaut greizi, sevišķi latviešu valodā

Atceros, man māsasmeita, kad sīka vēl bija, rakstīja man zīmītes drukātiem burtiem, un beigās - kud bai!

[Luīze]

Šitā radušies arī čepacmit un čēesmit

[Zigfrids]

Velti strīdies, nav tāda ua.
Kā diez tad jāizrunā ola? Aula? Doma -dauma? Soma -sauma?
Šajos minētajos un vēl citos arī ir divskanis.

Tātad, iespējams, vēl viens apliecinājums tam, ka valoda, salīdzinot ar laikiem, kad mācījos es, mainījusies. Jā, tagad lasu, ka ir "uo".

[Zigfrids]

... starp citu, normāls process ...
Kaimiņiem vārds "кофе" nu jau arī vairs neesot stingri vīriešu dzimtes.

[Minne]

Tātad, iespējams, vēl viens apliecinājums tam, ka valoda, salīdzinot ar laikiem, kad mācījos es, mainījusies. Jā, tagad lasu, ka ir "uo".

Arī agrāk bija "uo", goč pendel!

[reno]

Man te vesels lēvenis domu.
* Par "kad"  "ka " vietā -izrādās šī kļūda esot tikai runājot, rakstos nekad nelieto nepareizi. Kaut kas, saistīts ar fonētiku. Bet ausīs griež baisi, lai gan dažreiz var just, ka persona ir apmācīta un baigi rūpīgi seko, lai nepatiktu "kad"

*esmu jau te izlējusi savu sāpi par ģermānismiem, kas ieguvuši jaunu elpu un nomaskējušies kā "skaisti, veci latviešu vārdi" lien iekšā pat cienījamos dienas laikrakstos.

* valodas izjūta vai nu ir, vai nav. Dēlam ideāla, meitai stipri vāja. Meita lasa grāmatas, dēls praktiski nē

[Zigfrids]

Lietuviešiem, cik zinu, tieši mūsu "ka" vietā pareizā forma ir "kad". Paņēma un ievazāja kopā ar citiem "woooow", "oooops" un okej. Un tuvāko kaimiņu nepareizismi mūsu valodā dzīvo jau labi sen. Jā, rusicismi, ģermānismi - fui, fui! Toties igaunisms runāt par nākotni tagadnes formā, piemēram: "Es rīt braucu uz Rīgu" - dzīvo gadu desmitiem un neko, - neviens valodas pedants pat neiepīkstas. Igauņiem, cik zinu, nākotnes formas vispār nav. Pierobežā vienmēr ir runājuši līdzīgi igauņiem. Vārda "vai" likšana jautājuma teikuma beigās (pus Vidzemes tā runāja savulaik, igauņi savu "vae" liek teikuma beigās) un lieliskās formas (igauņiem nav sieviešu dzimtes) "sievietis", "meitēns", "Emmēns", "Bertēns" - viss - no brāļiem igauņiem.