Vēl ilgs laiks paies līdz bezpilotu satiksmei, kas pārvietojas pa klasisku autoceļu. Drīzāk jau tas nepienāks. Nepieciešama cita ceļu forma, lai to droši varētu izmantot roboti
Ceļu forma der esošā. Tur kur ceļi ir, tātad, ne LV. ASV, Vācijā un Skandināvijas valstīs jau tagad Teslas arī automātiskajā režīmā iekļaujas kopējā satiksmē uz esošajiem ceļiem. Vienīgais, kas vajadzīgs, lai šāds aparāts brauktu pa esošu ceļu automātiskā režīmā, ir skaidri nolasāmi horizontālie ceļa apzīmējumi. Tātad jāuztur maksimāli gluds asfalts ar maksimāli svaigām baltajām/dzeltenajām līnijām. Viss.
Teslas autopiloti testa režīmā atgriezās ne dēļ ceļa. Tas notika tāpēc, ka sensors, kas nosaka, kas ir šķērslis, laicīgi neatšķīra baltu šķērsli no debesīm un rezultātā bojā gāja cilvēks. Vēl diezgan jāstrādā pie šo sensoru kvalitātes, lai Tex fantāzijas ieviestos dzīvē, bet tas notiks.
Par 60to gadu fantāzijām un to, kāpēc mūsdienās to nav. Auto, kas lido uz gaisa spilvena, tika izgatavots 80tajos gados Kanādā. Tam bija zema manevrētspēja un totāli neefektīvs enerğijas patēriņš. Kamēr neizdomās efektīvāku lidaparātu degvielu par to, kas ir, ņemot vērā bākas lielumu un iespējamo pasažieru skaitu, kā masu produkts, viņš ir tik dārgs gan ražošanā, gan uzturēšanā, ka to nemaz neražo. Tāpat, kā lidojošos šķīvīšus - arī nerentabls projekts.
Toties mums ir robots, kas uzkopj grīdu, no telefona vadāma veļasmašīna, telefons, kas gudrāks par pašiem un citas lietas, kas tajās filmās nebija, kas ir veidojušās no praktisko lietu uzlabošanas. 60tajos nefantazēja par interaktīvo televīziju, tad brīnijās par to, ka TV vispār var būt vairāk par vienu kanālu. Ne viss, ko rāda sci-fi filmās, cilvēkiem ikdienā vajag, ne viss ir ergonomisks un efektīvs lietošanā. Un ne viss no filmām un grāmatām, pakļaujas fizikas likumiem. Tāpēc jau tās saucās fantastikas filmas.
