
7.daļa (pēdējā)
*Gribēju novilkt žaketi, bet aizmirsu atsprādzēt drošības jostu. Josta mani sasēja un nelaida vaļā. Nācās neapstājoties braukt līdz Līvāniem, kur man beidzās benzīns un es lēnām apgāzu govi.
*Neskatoties uz to, ka šo paskaidrojumu raksta mana sieva, un es cenšos diktēt, kā arī neskatoties uz to, ka manās asinīs nav konstatētas nevienas skaidras promiles asiņu, es lūdzu mani palaist mājās, jo es taču biju piesprādzējies un pa mobiļņiku es arī nerunāju...
*Braucot mašīnā es tā smējos, ka aizmirsu, ka esmu pie stūres. Domāju, ka stūrē Jurčiks. Viņu būtu jāsauc pie atbildības.
*Braucu ar auto alkohola reibumā, jo biju pārāk iereibis, lai varētu paiet.
*Uzsāku braukt pie sarkanās gaismas, jo uzskatu, ka esmu pārāk cienījams cilvēks, lai kaut kāds luksofors varētu atļauties man noteikt, ko darīt un ko nē!
*Alkometrs meloja, un pēc policista acīm varēja redzēt, ka viņi ir uz vienu roku.