Nepretendēju un izskatās, ka te jau pretendentes ir 
Bet man jautājums - un nevajag tūlīt mesties virsū, ka noknābā jebkuru, kas parādās.
Kādu sievieti tad meklē? Vecums nav īpaši būtisks, OK.
Vai tai sievietei jādara, ko vēlies un jābauda tik cik būsi gatavs dot no savas materiālās brīvības? Vai meklē tādu, kura arī grib izbaudīt savu sasniegto materiālo brīvību? Un līdz ar to arī daudzas citas brīvības, jo nekad nebūs atkarīga? Un tāda vecumā 30+ ar jēdzīgu vīrieti (ja uzskatīs par nejēdzīgu, tad neko...) sāks gribēt arī savu bērnu - t.i. izbaudīt mātes būšanas procesu no 0 - vai arī jau būs bagāžā...
Un arī man šķiet neticami, ka tādam vīrietim IRL neskrien pakaļ bariņš sieviešu un ka no tām neko nevar izvēlēties. Jo vai nu pārvietojas tikai darbs-mājas auto iekšienē, vai neviena nav gana laba(=prasības taaaadas, kam pretī reāls clv nav iespējams) 
Nu es nevaru aizliegt to ko vēlas
Katrs ir tiesīgs baudīt dzīvi kā vēlas, pārējais ir tikai piedeva.
Par tām sievietēm - es nesaku, ka neskrien. Prasības..? Ko lai Tev atbild.. Prasības ir pilnīgi dabiskas un kā jebkuram cilvēkam/ vīrietim, kas nedzīvo mežā un nav redzējis sievieti. Sieviete manā skatījumā ir īpaša būtne, mistiska, tāda kā grāmata ar bezgalīgām lapas pusēm, es visu nezinu, neesmu izlasījis šīs lapas puses un domāju, nekad arī to pat nevarēšu.. Es zinu ko gribu, grūti paskaidrot, bet nu tā sanāk, ka esmu vēl brīvs, darbs vainīgs - jā, varbūt. Es nesolu zvaigznes bet tikai to, kas man ir, drošība, neatkarība, mīlestība - nedaudz uzkrājusies sirdī pa šiem gadiem, meita - jā, ir arī svarīga manā dzīvē bet tas ir tikai normāli. Viss pārējais ir jāiepazīst
