Pašreizējā virzība ir pārāk acīmredzama, un tā ir - uz ģimenes graušanu. Propagandēts un popularizēts tiek jebkas cits - seksisms, homo, genderisms, jebkas, tikai ne normāla tradicionāla ģimene.
Es gar zemi un knapi piecēlos. Visi šie te Tevis minētie, ir bijuši visos laikos. Agrāk tādus vienkārši apspieda un ko nevarēja apspiest, lika psihenēs kā trakus. Tie, ko piespieda izlikties par "normāliem" kaut kā cieta to visu. To, kādas bija ģimenes, kurās šādi eksemplāri bija "normalizēti", par normālām ģimenēm nosaukt nevarēja, jo tā neapmierinātība ar to, ka jātēlo to, kas nav, lauzās ārā pat pašiem pacietīgākajiem. Bija ģimenes, kur, piemēram, sieva zināja, ka vīrs homo un tad dzīvoja kā draugi, Tev liekas, ka tā sieva laimīga bija tādā ģimenē? Aiziet arī nekur - nav taču normāli, ko sabiedrība padomās? Bērni to, ka vecāki neapmierināti visu laiku, nemanīt nevarēja. Ja tā ir normāla ģimene, tad man tiešām bail, ka tādas savairosies.
Šie te "dīvainīši" nekā nevar izjaukt tradicionālu ģimeni. Tā ir ģenētiska, nevis psiholoģiska novirze, no tā vien, ka tiek runāts par to, ka šādus cilvēkus nevajadzētu sist par to vien, ka viņi savādāki un, ka būtu jāļauj viņiem juridiski noformēt attiecības tāpat, kā tradicionāliem pāriem, tradicionālajiem nekas mazāk nepaliek. Neviens cilvēks, kas ir heteroseksuāli orientēts, nepaliek par homoseksuāli tāpēc, ka par to tiek runāts - tā ir automātiska cilvēka funkcija un mēs ar Tevi nekļūsim par lesbietēm tāpēc vien, ka presē arvien biežāk par to runā, ka tādi cilvēki ir. Tas vienkārši nevar strādāt, ja daba nav ielikusi cilvēkam tādu tieksmi pret savu dzimumu.
