Ja ja ja! Būs! Viskas būs!
Da jau tagad var visus 30 miljardus pabarot. Ja kaut vai viens angļu zinātnieks papētītu, cik sūdainās pārtikas tiek izmests miskastē. Manā ģimenē vien katru nedēļu vismaz 20 kg pārtikas atkritumu aiziet (tikai organika!) kompostkaudzē. Tāpēc, ka vēl arvien kādam gribās kaut ko kādreiz bijušu - kādu kūku, desu, sieru. Vilšanās un - plaukš!- miskastē. Tad vēl miziņas, garoziņas, kāds kripsis no burkas, kāds ''ziepju'' gabals no zupas. Žagatas smagi ceļas spārnos, sīļi taukaini spīdīgi, zaķiem ausis aiz vaigiem knapi var samanīt. Reizēm mani moka sirdsapziņas pārmetumi par vēdergraizēm, ko nabaka ''miskastnieki'' dabū no šīs ''ekskluzīvās'' pārtikas. Jo, lielākoties, tā nav domāta nedz cilvēkiem, nedz dzīvniekiem, tā domāta jevropas vadlīniju pakalpiņiem kabatu piestūķēšanai un genocīdam pret pašu tautu.
