esmu pamanījusi, ka bomžiem ir savas, liekas, ka trīs gradācijas. Pirmā, būtu tā, kas iztiek no maziem darbiņiem, lai nopelnītu polšam un cigarešu paciņai. Pāris dienu atpakaļ, kāds privātmājas īpašnieks man sūdzējās, ka uz šo pavasari visi pazīstamie ir jau zem zemes un nav neviena zināma, kas malku saskaldītu. Parasti tādiem ir kur pārnākšņot, bet viņi izvelkās no rīta ielās un klīst sīku darbeļu meklējumos. Ja palaimējās, viss ienākums aiziet lētiem dzeramajiem, vai maz ko ēd... nu varbūt. Bieži nakšņo daudzstāvēnēs bēniņu stāvos, dievs viņus zin, kā viņi pazīst kodus. Tad nāk otra grupa - miskastnieki. Tā ir diezgan organizēta šķira. Man aiz loga vairākus gadus stāvēja trīs konteineri, un veči nāca uz revīziju stingri pēc grafika, reizes sešas pa dienu. Pēdējie divos naktī - vasarā ar atvērtu logu aizmigt nebija iespējams. Zinu, ka pie lielveikala misenēm, viņiem ir sava kontrole- kādi trīs sēž attālu un kontrolē, lai svešie nelien teritorijā. Ir bijušas klopes ne pa jokam. Kāda paziņa reiz teica, ka bieži kādam ir īpašumā dzīvoklis kur kādi septiņi pārlaiž nakti. Nabaga kaimiņi. Šai šķirai es reti redzēju kādu dzērušu, vismaz dienā, droši vien ieņem sīvo uz vakara pusi. Labu laiku atpakaļ kompānijā bija pāris sieviešu. Bet nu dāmas ir zudušas no redzes loga, droši vien veči un dzīves veids tās īpaši nesaudzē. Kaut gan reiz, pēc pusnakts pie mūsu misenēm bija saskrējušas divas grupas un biju pārsteigta, par viena sievišķa dialogu ar otras grupas veci. Civilizēti parunāja par to, kā iet tam un un citam paziņām, izbrīnīja, ka nebija neviena mātes vārda... Vispār, mistkastnieki bieži ir apģērbti nesliktāk par parastiem iedzīvotājiem, atšķirt tos var tikai pēc sejas un tiem maisiem. Tad nāk trešā grupa. Pārsvarā narkošas un sīkie kriminālie elementi. Darbs viņus neinteresē, mistkastes arī zem goda. Guļ kur pagadās. Iztiek no sīkām zādzībām, vai laiž apgrozījumā kādu sievišķi, kas ir uzsēdināts uz šprici un kontrolē viņas ienākumus... pārsvarā čupojās lielpilsētā - tur vairāk iespēju.