Kājoju rītiņā kādu darbeli padarbināt, kā parasti - zemā lidojumā, ausīm vējā plīvojot, ne pa labi, ne pa kreisi, savas domas skraidelē...
Iekrita acī pārītis, kas pie mājas stūra pašķiras - meituks tik mulsi laimīgs pagriežas un dodas kaut kur man garām, puisietis ieiet vārtos, pagriežas, atnāk pāris soļu atpakaļ un smaidot noskatās, kā meituks aiziet.
Nu feini! Meituks tāds vienkāršs, ne pārkrāsotā caca, puiks smuks pēc velna, un abi tādi laimīgi...
Apsmaidījos, man arī prieks pielipa, - lidoju tālāk, un smaids līdz ausīm...
Nenoturējos - padalījos arī ar jums.
[Un nē, šitais nav nerātnību sadaļai - roka neceļas, pārāk laimīgi viņi izskatījās.]
Da pat smailiju nevaru pielikt - neiederas.
