0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.
Tuk, tā ir milzīga atšķirība. Manā uztverē tas, ja cilvēks "bauda dzīvi" visneiedomākajos veidos, bet pēc tam kkas notiek ... tad tas nevar tikt nosaukts vārdā "negadījums". Drīzāk - "likumsakarība".P.s. Bet vispār tā ir atšķirība starp reliģioziem un nereliģioziem cilvēkiem. Man zināmās reliģijas apgalvo, ka cilvēka dzīvē visai maz notikumu ir tikai nejaušība.
Dīvaini, bet ļoooti daudziem tā “likumsakarība“ nenotiek
Nu nav gados vecu narkomānu, kas sākuši narkoties 16 gadu vecumā.
Tuk, "likumsakarība" itin bieži notiek ar bērniem (pēcnācējiem), tikai retais mūsdienās to spēj ieraudzīt. Un ne tikai ... "Likmusakarības" mēdz nostrādāt pat tad, kad cilvēks jau labi pasen ir atmetis vai citādi nostājies "uz ceļa". (atbilde arī Minnei uz #32).
Par kādām narkotikām konkrētajā gadījumā ir runa?
Kas nu to lai zina - varbūt tā ir, varbūt nav
Ja jau šādi sākam, tad varbūt tā nebūt nav Ūdra “likumsakarība“, bet jau iepriekšējās paaudzes.Abiem ar Ilonu komplicētas attiecibas ar vecākiem, pēc raksta spriežot, tad abi drīzāk upuri, ne “likumsakarība“.
Mana sievastēva dārza kaimiņš pirms gadiem dzēra kā traks, bet viņa 3 dēli to redzēja ... Rezultātā, kaut pats viena starpgadījuma rezultātā (ar kapu zvaniem fonā) atmeta momantā, y mutē vairs neņēma, - no dēliem par normālu neviens nav izaudzis. Viens - sēdējis (savulaik ļooooti slavenas Rīgas bandas loceklis), otrs jau jauns ar aknu cirozi "aizgāja", trešajam ... nu tam vēl vismaz ekstrēmu s*du nav bijis, bet ne normāla darba, ne ģimenes tik un tā nav. Viens piemērs no daudziem, ja uzmanīgi pavēro.