Kā jau es rakstīju, es iepazinos ar grāmatu “Apzinības elpa: kā elpošana iemācīt dzīvot apzināti”, ko ir sarakstījusi Roza Eliota. Šī grāmata stāsta par procesu kā ikdienas cilvēkam apgūt un izmantot vienu no budisma suttām, konkrētajā gadījumā: Anapanasati suttu. Autore gan atzīst, ka satikšanās ar budismu notikusi agrāk, un tas aprakstīts viņas grāmata “Es satiku mūku”, tā kā nerunā par izvēli sekot budisma mācībai vai ne, bet apraksta praktiskas problēmas mēģinot īstenot ieteikumus. Pamatā Roza jums stāsta, kā pamazam sevi sakārtot garīgi, balsoties uz budistu apzinātības jēdzienu. Un šeit noder atcerēties, ka budistiem garīgums ir visa pamats, un viss pārējais ir tikai sekas, kas ir ļoti neierasti Rietumu kultūras (fiziskās pasaules) cilvēkiem. Nosacīti, jūsu nepatikšanas fiziskajā pasaulē ir sekas tam, ka jūsu garīgā pasaule nav sakārtota.
Kas tad īsti ir Anapanasati sutta? Viņa ir dota grāmata kā uzziņas materiāls.
1. Ieelpojot zinu, ka ieelpoju. Izelpojot zinu ka izelpoju.
2. Ieelpojot zinu, ka ieelpoju dziļi vai sekli. Izelpojot zinu, ka izelpoju dziļi vai sekli.
3. Ieelpojot apzinos visu savu ķermeni. Izelpojot apzinos visu savi ķermeni.
4. Ieelpojot nomierinu visu ķermeni. Izelpojot nomierinu visu savu ķermeni.
5. Ieelpojot jūtos laimīgs. Izelpojot jūtos laimīgs.
6. Ieelpojot jūtu svētlaimi. Izelpojot jūtu svētlaimi.
7. Ieelpojot apzinos pašreizējās izjūtas. Izelpojot apzinos pašreizējās izjūtas.
8. Ieelpojot nomierinu pašreizējās izjūtas. Izelpojot nomierinu pašreizējās izjūtas.
9. Ieelpojot apzinos prātu. Izelpojot apzinos prātu.
10. Ieelpojot padaru prātu laimīgu. Izelpojot padaru pratu laimīgu.
11. Ieelpojot koncentrēju prātu. Izelpojot koncentrēju prātu.
12. Ieelpojot atbrīvoju prātu. Izelpojot atbrīvoju prātu.
13. Ieelpojot vēroju dzīves mainīgumu. Izelpojot vēroju dzīves mainīgumu.
14. Ieelpojot vēroju velmju izzušanu. Izelpojot vēroju velmju izzušanu.
15. Ieelpojot vēroju domu izbeigšanos. Izelpojot vēroju domu izbeigšanos.
16. Ieelpojot vēroju atbrīvošanos. Izelpojot vēroju atbrīvošanos.
Izlasot Anapanasatti suttu kļūst skaidrs, ka tā ir meditācija, un, iesākumā to grāmatas autore iesaka veikt ar aizvērtām acīm drošā vietā ērtā pozā, lai kāda ar viņa būtu, ka tik netraucē. Vēlāk to var darīt, arī citur un savādāk (piemēram, pastaigājoties), kur ir droši ignorēt apkārtni un pievērst savu apziņu elpošanai.
“Apzinātība nozīmē pieņemt visu, kā tas ir, nevērtējot un nekontrolējot.<...>Ja, praktizējot apzinātību, atskaites punkts ir elpošana, tad iespējams pilnībā piedzīvot pašreizējo brīdi un atklāt sevī tik lielu spēku un gudrību, kādu pat nevarēja nojaust.”
Vairāk gan jau būs tikai grāmatiņā, kaut gan nevar teikt, ka šī pieeja mums ir sveša. Mēs lietojam viņu, kad vajag sakārtot domas, lai pieņemtu steidzīgi pareizus lēmumus, ko varbūt vēlāk nebūs iespējams mainīt! Diez vai ikdienā cilvēki, to spēj veikt 2-3 minutēs, un diez vai viņi to spēj veikt metodiski pareizi, bet mēs zinām pozitīvo iespaidu no “nomierināšanās un atslēgšanās”. Man šķiet pazīstama šī metode.
