Detektīvromāni

[reno]

Giljermo Martiness   Slepkava Alise  *****, piecas lieku arī dēļ plašā izziņas materiāla

Lūisa Kerola brālībai Oksfordā  atradumi un problēmas
Man "Alise" nekad nav patikusi, man liekas, ka izdeva  kādos 90. Latvijas laika izdevumu neesmu redzējusi. Kā personība ļoti neparasts, ne velti reāli ir pētnieku brālības un disertācijas.
https://www.britannica.com/biography/Lewis-Carroll/The-riddle-of-Lewis-Carroll
Vēl jāsameklē viņa fotogrāfijas, tas ir stāsts pats par sevi.
https://www.google.com/search?rlz=1C1CHBF_enLV920LV920&source=univ&tbm=isch&q=lewis+carroll+photos&sa=X&ved=2ahUKEwiqiODovuHtAhUol4sKHRE3BLcQjJkEegQI
Martinesam ir tulkotas vēl divas, Slepkavība Oksfordā tie paši galvenie varoņi


Šo grāmatu es nopirku

[reno]

Šarlote Linka  Cietsirdīgās spēles *****, lieliski savērpta intriga, visādi negaidīti sižeta pagriezieni


https://www.thebeachguide.co.uk/north-east-england/yorkshire/south-bay-scarborough.htm

[Luīze]

Giljermo Martiness   Slepkava Alise  *****, piecas lieku arī dēļ plašā izziņas materiāla

Lūisa Kerola brālībai Oksfordā  atradumi un problēmas

Es pašlaik lasu, maz palicis līdz beigām. Izbaudu katru lappusi, turklāt neesmu palūrējusi, ar ko beidzās.

[reno]

Lasu  Maikls Ledvidžs  "Nekad neapstājies", tīri laika nosišanai, ko pat nepieminētu, ja vien autors atkārtoti  nepielietotu  brīnišķīgu mērvienību -"futbola laukuma  garums".
Vēl viena pērle  -virs loga karājās sakaltusi marķīze. Tas no tās sērijas, kur stūrī stāv noputējis sekretārs.

[Mangusts]

Teju atsevišķa tēma prasās. Lasu Noihausas "Dzīvie un mirušie" uzdūros dzīvesgājuma aprakstam.  Laikam jau literāri pareizi, bet tik mulsinoši, kad saproti - ar to domāts CV.

[reno]

Jā, atcerējos :
Tulkojums gan mani brīžam kaitināja. Kad pirmo reizi varonis sēja  sev "šlipsi", domāju, ka tā tāda ironija. Nē, tā tulkotāja Ieva Pudure konsekventi sauc kaklasaiti. Tāpat viņa nelieto vārdu "aila", un visiem jāstāv "durvju atvērumā." Bet citādi ir OK

[reno]

Ar lielu prieku paķēru biblenē jauno Linku -Pagātnes ēnas.
Ak vai, tā atkal ir blēdīgā Zvaigzne, izvilkusi kaut kādu 1991. gada, vienu no pirmajiem darbiem. Vienīgais labums -var novērtēt, kā pa šiem gadiem ir augusi rakstnieces meistarība.
Sižets jau savērpts ne pa jokam, bet kaut kāds pārspīlēts. Man gandrīz vai sāka apnikt, nu kas vēl?!

[nakata kngs]

Kati Hiekapelto "Kolibri" ****

Ir noziegumu sērija - mežā tiek noslepkavoti vientuļi skrējēji (Bobi, uzmanies!!! ). Izmeklēšanas grupā sāk strādāt jauna, ungāru izcelsmes izmeklētāja. Viņai ir jāpierāda sevi un jātiek galā ar saviem dēmoniem.
Paralēli vēl ir sižeta līnija ar kurdu imigrantu ģimeni, kurā vecākā meita vēlas izrauties no musulmaņu tradīciju noteiktā likteņa tikt izprecinātai kādam vecam un nemīlamam vīrietim.

Kopumā visnotaļ baudāms detektīvs komplektā ar somu kolorītu (medības + sauna). Nu labi, sauna tika pieminēta tikai sarunās.

Izlasīju nākošo šīs rakstnieces romānu "Gājputni" (sarakstīts 2014., izdots latviski 2018.)   
Izmeklēšanu turpina tā pati ungāru izcelsmes inspektore Feketa.   
Narkotikas un imigrantu problēmas, policija mēģina apturēt imigrantu bandas no Dānijas, Zviedrijas (tur viss slikti) ieiešanu somu (pagaidām labi) narkotiku tirgū...intriga laba, vainīgo neuzminēju gandrīz līdz finālam...izlasās ātri - viena nakts un var aizmirst!        

 Man tāda 99% nojauta par to Luīzes aprakstīto "Kolibri"...nu, šķiet esmu lasījis, atceros grāmatas vāku, tagad pēc gājputnu izlasīšanas atceros Feketu...bet pirmos es atcerējos tos picērijas īpašniekus...taču kriminālo intrigu neatceros!

[reno]

Elizabete Nurebeka   Saki, ka tu esi mana ****
Nav krimiķis, bet psiholoģiskais trilleris. Autores pirmā grāmata, laba. Pašas beigas gan mazliet pa garu iestieptas, gribējās pabeigt un sāku mazliet skriet pāri. 

[Luīze]

Donato Karīzi "Dvēseļu tiesa" *****
Šo es patiešām izbaudīju    Ļoti veiksmīgi savīta intriga un negaidītas beigas. 

[reno]

Mārtins Volkers  Tumšais vīna dārzs  *****
Piecas lieku par skaistajiem franču mazpilsētas dzīves, kafejnīcu, vīnu aprakstiem, trifeļu omletes cepšanu utt.
Izmeklē policijas šefs Bruno, kurš nevēlas karjeru Parīzē. Stāsts tāds nesteidzīgs, vēlams  lasīt malkojot kādu labu vīnu

Grāmatā piemin porcelāna suni, tikai tālāk parādās, ka medību suns- tur nu būtu derējis tulkotāja paskaidrojums

https://www.royalcanin.com/lv/dogs/breeds/breed-library/porcelain

[nakata kngs]

Roberts Galbraits "Dzeguzes sauciens" ****
Harija Potera grāmatu autore, izmantojot pseidonīmu, turklāt vīriešu dzimtē, ir ķērusies pie detektīvromānu rakstīšanas. Šis ir pirmais romāns, kurā nozieguma apstākļus šķetina privātdetektīvs Kormorans Straiks.
Lasīju ar interesi, var just, ka grāmatu ir sarakstījusi sieviete - daudz psiholoģijas, nozieguma šķetināšanas maniere nedaudz sasaucās ar Agatas Kristi darbiem. Teksts ir plūdens un notikumu attīstība loģiska.

.škiet pārējie romāni par Kormoranu Straiku ir pazuduši līdz ar sf avāriju...Tagad par pēdējo Roberta Galbraita romānu "Nemierīgās asinis" , tulkotāja Silvija Brice un gandrīz 900 lpp.(šķiet pats garākais un noteikti smagākais RG darbs - somā neieliksi un sabtransportā nelasīsi!)     
Noteikti Roulingas galvenā vērtība ir britu sabiedrības apraksts un tad tikai nākošā vērtība ir kriminālais sižets.     
Tiek izmeklēta vienas ārstes pazušana pirms 40 gadiem un šajā sakarā manas pārdomas - cik grūti šodien rakstīt detektīvu autoriem darbus par mūsdienām, kur visu atrisina video novērošana, CSI laboratorijas, mobilā telefona lokācijas....zūd detektīva intelekta uzvara pār ļauno, uzvaru dod tehnoloģijas....iespējams tāpēc Roulinga raksta par 40 gadus veciem notikumiem, kad visa tā nebija, izņemot dažas ekspertīzes - pirkstu nospiedumi...   
Mjā...grūti laiki iestājušies Agatai Kristi...man patreiz ļoti patīk tas vecais seriāls par Simenona  komisāru Megrē, kur Bruno Kremers tēlo...tur visu izšķir Megrē intelekts ...uz jautājumu "kur te var pazvanīt?" atbilde ir - "tur pakalnā ir kafe bistro ar telefonautomātu!"...nekādu mobilo, žandarmi vairumā pārvietojas uz velosipēdiem! ...kaifs vērot intrigas atrisinājumu Megrē stilā!      
Kormorans Straiks balansē uz robežas....man jau šķita, ka Roulinga izbeigs šo visu kā savulaik A.Konan-Doils ar Šerloku Holmsu...   
Kā jau modernai rakstniecei, kurai jāpelna nauda, tad romānā atkal ir slēptā reklāma...ja iepriekšējos bija par dāmu kurpēm, tad šoreiz par smaržām...tā laikam ir viena no S.Brices tulkojuma pērlēm smaržu ironiskais apzīmējums visai grupai -"Dabonamā Tu"       
p.s.   
piekrītu Luīzei, ka jūtama sievietes roka romāna rakstīšanā un šajā romānā no visiem visvairāk, kaut arī autors esot Roberts...   
p.p.s.   
noteikti iesaku visiem izlasīt!...protams, labāk ir sākt ar "Dzeguzes sauciens" un tad visus pārējos pēc kārtas   
https://jauns.lv/raksts/izklaide/404650-roulinga-atkal-krit-kritiku-nezelastiba-socialajos-tiklos-pazino-par-rakstnieces-navi

[Luīze]

Es vakar iesāku lasīt "Nemierīgās asinis". Grāmata tik bieza un smaga, ka knapi varu noturēt.

[Milka]

Paldies, nakata kngs, grāmatas noteikti ir pilnīgākas, bet sameklēju seriālu par Straiku, - būs jāpaskatās.

[Mangusts]

Ar Poteru Roulingai bija līdzīgi - katra nākamā biezāka.


Citādi lielākoties atskaitīšos par to, ko citi jau vērtējuši.
Miņjē "Nenodzēs gaismu" ****. Ir intriga un nekas tā, kā izskatās pirmajā mirklī, taču tā rafinētā vajāšana bija pārāk kaitinoša un nogurdinoša, turklāt, varone ļoti jau nu kāpa uz grābekļiem.
Hiekapelto "Gājputni" ***. It kā aizraujoši, bet, kā Nakats minēja, atmiņā nepaliekoši. Pāris dienas pēc izlasīšanas jau bija grūti atcerēties vainīgo. Vislabāk atmiņā aizķērās Semijs. Izmeklētājas Annas Feketes mokas stadijā svešā starp savējiem, reizē nespējot būt savējai starp svešiem neaizkustināja. Saprotu, ka autore vēlējās to sasaistīt ar imigrantu tēmu, bet man šķita lieki, tāpat kā šī tēma romānā kopumā - sanāca paralēlais stāsts, mēģinājums krimiķim piešķirt pievienoto vērtību.
Fjells "Ziņotājs" ****. Sasaistās noziegums mūsdienu Norvēģijā ar notikumiem 60. gados Ņujorkā mafijas vidē. Tāpat veidota grāmata - nodaļa par mūsdienām, tad par 60. Lai gan paši mēdzam runāt līdzīgi, angļu vārdu iespraudumi sarunās kaitināja un izmeklētājs Antons Breke arī.
Anderss de la Mote "Vasaras beigas" *****. 80. gados bez vēsts pazūd mazs zēns, bet mūsdienās viņa māsa (pati dažādām psiholoģiskām problēmām mākta būtne) vada palīdzības grupu cilvēkiem, kas pārdzīvojuši traģisku zaudējumu, un tajā satiek vīrieti, kurš liek viņai veco notikumu atkal uzrakt. Fūuu... beidzot iztiekam bez maniakiem, turklāt, skandināvu romānā...  Toties varam novērtēt, uz ko spējīgi normālie. Ieskats neliela zviedru miesta tikumos - bars un vadonis.