Detektīvromāni

[Luīze]

Ir iznākusi jauna Kamillas Lekbergas grāmata ar nosaukumu "Nāras sauciens". Tik jāpagaida, kad nonāks līdz bibliotēkai.

Bet nosaukums foršs, vai ne? 

[Luīze]

Žoels Dikērs "Patiesība par Harija Kebēra lietu".  Bieza un aizraujoša grāmata, taču lasīt ir viegli.

[Luīze]

Endrū Leins "Jaunais Šerloks Holmss. Nāves mākonis."

Stils atšķiras no A.Konana-Doila stila, bet grāmata bija baudāma. Šerloks Holmss - 14gadīgs skolnieks risina savas pirmās mīklas un iepazīstas ar bitēm.

[reno]

Žoels Dikērs "Patiesība par Harija Kebēra lietu".  Bieza un aizraujoša grāmata, taču lasīt ir viegli.

Pašlaik esmu pie beigām, lasu praktiski visu dienu, aizraujoši!. Patīk, ka nav klasiskais krimiķis par policistiem

[Nāra]

Lasīju,atceros,ka bija laba,bet vairāk neko.

[Mangusts]

Varu atskaitīties par Lekbergas „Nāras saucienu“.  Nevaru teikt, ka esmu pilnībā vīlusies, taču patikt nepatika.  Pietiekami aizraujošs, taču iepriekš lasītā „Ledus princese“ un „Svešinieks“ patika daudz labāk.  „Akmeņkalis“ vairs tā nav palicis atmiņā – kriminālsižetu atceros sliktāk, kā pagātnes plaiksnījumus.

Nāra šķita pārāk iepriekšparedzama (izņemot šokējošo finālu) - vainīgo apjautu nedaudz pāri grāmatas pusei un miglainas domas šajā virzienā bija vēl ātrāk.  Tālākais jau bija detaļu noskaidrošana.

Ļoti kaitināja kāds noslēpums, kuru palēnām uzzināja puse grāmatas varoņu, bet no lasītāja tas tika slēpts līdz grāmatas beigu daļai – tāda mākslīgi uzturēta intriga.

Vēlreiz pārliecinājos, ka man labāk patīk tīrs detektīvsižets bez izmeklētāju personīgās dzīves apcerējumiem.

Šķita pārāk daudz liekvārdības – pagātnes stāsts ir lakonisks un kompakts , bet tagadnes dialogi un apraksti pārāk izplūduši.  Nu, piemēram, pateica izmeklētājs „Vājprāts“ – ar to viss tā kā izteikts, bet nē, viņš vēl turpina – „Kurš gan ko tādu varēja izdarīt?“

Tāpat nepatīk pagātnes noslēpumu šķebīgums (starp citu, daži pagātnes tēli ļoti atsauca atmiņā Akmeņkali).

Un vēl, atvainojiet par spoileri, kas gan attiecināms uz mūsdienu detektīvu vispār, – gods un slava Agatai Kristi, kuras noziedznieki bija vienkārši ļaudis un noziegumu pamatā nebija ne psihisku kaišu, ne maniakālas atriebības vēlmes

[Luīze]

Agata Kristi ir detektīvsižetu karaliene, viņas romāni ir nesamudžināti un vienkārši. Es biju tik tālu atkodusi viņas domu gājienu, ka  vairumā romānu varēju uzminēt ļaundari, pirms tas tika atklāts sižeta gaitā. 

Ritai Falkai latviski iznākusi trešā grāmata ar nosaukumu "Cūkgalva al dente". Detektīvintriga tur bija, bet lielākā uzmanība veltīta kolorītajiem tēliem un viņu izdarībām, par ko es smējos skaļā balsī.  [Varbūt šis bija jāliek arī pie jautrajām grāmatām?] 

[Luīze]

Entonijs Horovics "Zīda nams".

Šerloka Holmsa un doktora Vatsona dēkas turpinās, darba gaitā sastopamas atsauces uz notikumiem, ko aprakstījis A.Konans Doils. Var lasīt.

p.s. Lasīšanu gaida arī otra E.Horovica latviski iznākusī grāmata "Moriartijs" un Lekbergas "Nāras sauciens". Atsauksmes ielikšu, kad izlasīšu.

[Luīze]

Izlasīju "Nāras saucienu". No vienas puses varu piekrist Mangustam - grāmatā ir visas tās lietas, ko viņa iepriekš uzskaitīja. BET... Tas viss nozīmē īpašo Lekbergas stilu. Vai nu patīk, vai nepatīk. Man bija interesanti lasīt.

Berjlindi "Melnā rītausma". Patika.

[hm@]

Izlasīju Judinas grāmatu, Siers otrajai pelītei.  Ieintriģēja nosaukums, tāpēc bibliotēkā paņēmu. Nebiju šo tēmu lasījusi:)  tagad ņēmu un pierakstīju jūsu ieteiktos nosaukumus:)  jo tas Siers bija tipisks sieviešu detektīvs, sākot jau ar debilajiem uzvārdiem , kā piem, majors Kaķītis. Un (nezinot iepriekšējos darbus, kur varbūt šādas lietas ir pamatotākas), te bija pusburve Anna Elzabete, kas iepinas notikumā un visu atrisina. Lai arī es paliku neizpratnē, kā tad īsti bija - vai Teo bija to vīnu saindējis/-usi, un, ja nebūtu beidzies tā kā beidzās, vai Anna būtu nomirusi tieši no vīna? Man radās iespaids, ka jā.
Bet visas tās vecās simtgadīgās tantiņas, baroneses un parastas sieviņas, visas dauzās pa lidmašīnām, ārpilsētu braucieniem... neloģiskās lietas arī vēl ( Sevišķi tā vieta, kur visi sapulcējušies, un lasītājs kopā ar visiem pārējiem un Annu uzzina personas X vārdu, bet pēc pāris lapām Anna izrāde lielu apķērību, veic dažus zvanus un uzzin.. personas X vārdu. Laikam taču bija aizmigusi sapulces laikā : )

Nu jā, un tad es ar bažam skatījos uz otru latviešu detektīvu, kas man bija paņemts no bibl...  kāda laime! Pilnībā reabilitēja latv detektīvu:) otra grāmata, ko šobrīd lasu, ir Saksa un LIepnieka "Nāve - tās nav beigas". Esmu tikusi līdz pusei, bet vakaros ar mokām spēju sevi atraut no grāmatas lasīšanas. Jā, ok, nedaudz mistiski, bet fascinē, ka Sāra visu laiku saglabā veselo saprātu un netic šim mistiskajam fenomenam. Katrā ziņā, ja arī beigās viss sagriezīsies tā, ka mums "tiks pierādīts" šis fenomens un viss intrigas atrisinājums balstīsies uz to, ka "tie bija rūķīši, kas paveica slepkavības" , es būšu gatava piedot autoriem, jo vismaz pusgrāmata ir kolosāla.

[Emīlija]

es  te jau kaut kad izdusmojos par Judinas Sieru otrajai pelītei, diemžēl tēma laikam iekrita maija melnajā caurumā. Cik atceros, man uzkrītoši negāja kopā taimings ar to lidināšanos šurpu turpu...

lasu visus Judinas darbus, un ir sajūta, ka šie kļūst aizvien vājāki, nu jau "atsit" ugunsgrēku - kà savilkt kašķi/uztaisīt problēmu no nekā, piepīt drusku sektas, mistiku un cilvēku netikumus, un tad pāri visam un visu atrisina seņču viedais mantojums - zālītes, mežs un mantotā raganība...

[reno]

izlasīju Nesbē Policiju

stāsts jau turpināsies

[Džesika]

Es gribu pajūsmot par Le Karē "Nakts pārvaldnieku" (The night manager). Izlasīju to tikai tagad, gaidot BBC miniseriālu. (BBC pirmizrāde šovakar. Kad pie mums "atlīgos", kas zina.) Sižets: bijušais profesionālais karavīrs, specvienības kaujinieks Džonatans Pains, izlūkdienesta savervēts, iefiltrējas narkotiku tirgotāja Ričarda Ropera bandā. Painam izveidota droša krimināla "leģenda", un viņš izglābj bandas vadoņa mazo dēlēnu no nolaupītājiem, pats ticamības labad krietni tikdams "apskādēts". Pains sniedz izlūkdienestam vērtīgas ziņas, bet narkotiku biznesā iesaistītas pārāk augstu stāvošas personas. Painu grib apklusināt. Izlūdienesta nodevēji nopludina informāciju. Pains tiek atmaskots un spīdzināts. Viņu savervējušais Leonards Bērs "spēlē uz visu banku", lai atbrīvotu savu aģentu...
Man patika: simpātiskais galvenais varonis, reizēm līdz donkihotismam ideālistisks un bruņiniecisks; aizraujošais sižets, kas aizvien kāpina spriedzi; neviennozīmīgie, sulīgi attēlotie personāži - arī negatīvie ar prāvu valdzinājuma devu; Le Karē humors. Iesaku.
(Starp citu, interesanti, ka pats Le Karē bijis gan armijā, gan britu izlūkdienestā. Pēc viņa "Tinker Tailor Soldier Spy" uzņemta tāda paša nosaukuma filma, kur spēlē Kolins Fērts, Benedikts Kamberbačs, Toms Hārdijs u.c.)

[Luīze]

izlasīju Nesbē Policiju

stāsts jau turpināsies

Nav teikts. Jū Nesbē vairs neko nav uzrakstījis par Hariju Holi.

[Luīze]

Liliāna Fašingere "Nešķiramie"

Darbība notiek Austrijas ciematā un Itālijā. Izvērstas psiholoģiskās nianses un darbojošos personu raksturi. Kopumā baudāms romāns.