Vispirms atskaitos par nākamo izlasīto
Mankelu -
"Rīgas suņi". Savā ziņā uzjautrinoši - ņemot vērā, ka rakstīts par Rīgu 1991., jau pēc barikādēm, visa tā trillera padarīšana ar nemitīgu izsekošanu, apšaudēm tukšā nomales noliktavā/eksrūpnīcā, uz Centrālā universālveikala jumta šķita ļoti pārspīlēta, tāda zviedra pašausmināšanās no jūras otras puses. Interesanti pasekot pilsētas ģeogrāfijai - Ģertrūde baznīca (nenorādot kura, bet laikam jau Vecā), kuras aprakstā minēts baznīcas pagalms

, Esplanāde, Vecrīga... viss tā kompakti ar retiem izbraucieniem uz priekšpilsētu, bet reizē vienbrīd Valanders norāda, ka Zviedrijā ir policists nelielā pilsētiņā, bet Rīga liela. Bet nu Mankels pats pēcvārdā norāda, ka bijis grūti rakstīt par vietu, par kuru viņam tikai stāstīts, bet redzēta nav, taču rakstniekam esot priekšrocība izmantot vietu pēc savām vajadzībām un ieviest veikalā mēbeļu nodaļu, ja tā nepieciešama, lai arī patiesībā tādas nav (

- furniture store CU tiešām iekrita acīs)
Nākamais - Mansarda izdotais islandieša
Arnaldur Indridason (Arnalds Indridasons) "Purvs". Nedaudz smeldzīgs romāns, noziegums ikdienišķs (ja tā var raksturot noziegumu), liek padomāt, cik tālu un kā pagātne var ietekmēt nākotni. Tāda depresīva Islande. Bet kopumā iesaku.
Jautājums par Svonsonu - vai interesants un labi lasās? Šonedēļ Barona ielas Rozes grāmatnīcā "Līdz nāve mūs šķirs" akcijas cena 6 Eu, bet nemanīju, ka kāds šo romānu šeit būtu aprakstījis.
Save