Kaijubērns, visticamāk, no jumta novēlies - tur viņiem pilsētās ligzdu plači, kamēr perē, taču kā no olas laukā, tā no ligzdas ārā. Vienmēr esmu brīnījusies, ko tie cāļi dara, kad izšķiļas uz netālu esošās robežsardzes (vai muitas?) ēkas jumta, kur vismaz tā puse, ko redzu, ir izteikti slīpa, taču korēs, pie ventilācijas skursteņiem u.tml. katru gadu tupuļo kaijas.
Pirms pāris dienām pagalmā ganīju vārnulēnu, bet tas jau bija tāds puslidojošs. Uzmanību pievērsa vietējo kaķu kompānija, kas neatraudamies vēroja pagalma brauktuves otru pusi - sēž viens sabozies un blisina acis, vecākus tuvumā nedzird... Taču, kad grasījos paņemt rokās, lai vismaz uzceltu kur augstāk, sāka brēkāt gan vecāki, gan šis pats pacēlās spārnos un uzlaidās uz tuvējās mašīnas jumta. Ceru, ka viss viņam veiksmīgi beidzās - vārnas trokšņoja vēl kādas dienas pēc tam. Interesanti, ka pieaugušās vārnas nolaidās bērza galotnē, lai pieskatītu savu atvasi, ķērca un satraukti knābāja bērza smalkos zariņus - nodomāju, ka tā vārnām laikam izpaužas nervoza nagu graušana.
