Pielikšu no čata, lai viedokļi nenozūd:
Zigfrids:Bet jautājumā par kaķiem problēma būtu vispārināma. Cik tālu cilvēkam būtu jājaucas iekšā dabas procesos ar savu "kaķītim/ezītim/vāverītei taču sāp". Es kaķi, piedodiet, uztveru kā sīku plēsēju, kuram arī loma kā sīkam plēsējam, - vienu reizi apēd kādu citu, citu reizi kāds nolopsē pašu.
Zigfrids:Cits jautājums, ka cilvēks pats ar savu urbanizāciju ir radījis teritorijas, kurās dabas likumi vnk vairs tā pa īstam nedarbojas. Vot, tur arī dzīvo tie kaķi ar pūžņojošajām acīm. Laukos ... sen jau būtu ticis kādai lapsai no tuvējā meža uz kārā zoba. Un? Kas te nedabisks?
Luīze:par āpšiem nepateikšu, bet cilvēkiem būtu jābūt atbildīgiem par tiem, kurus pieradinājuši
Zigfrids:Dabā izdzīvo stiprākais un veselīgākais, un nekā nosodāma te būt nevar. Vājajiem un slimajiem vieta ir uz kāda cita kārā zoba.
Zigfrids:... tikpat labi, iespējams, ir pieauguši cilvēki, kuri vilkus uzskata par ļauniem un iznīcināmiem.
Zigfrids:... bet risinājums ir. Pretīgi administratīvs un riebīgi necilvēcīgs, bet ir. Aicinu padomāt, kur un kāpēc pazuda Rīgas centra baložu bari pēc namu denacionalizācijas.
Zigfrids:... varbūt līdzīgi varētu arī no kaķiem vaļā tikt?