Uztveru aptuveni kā nenovēršamu ļaunumu, tāpēc esmu iemācījies neievērot un uzmanību nepievērst. Vienīgais, kad ... neīgņojos, bet indīgi nosmīnu, ir tad, kad ar starpsaucieniem "klasika", 'nemirstīgais", utml., tiek nonstopā grieztas dziesmas, kuras tikpat senas kā mana jaunība. Jā, atmiņas, jā, melodiskas un skanīgas, jā "zelta 80- tie un 90- tie", bet @^#*&, cik var vienu un to pašu jau 30 gadus diendienā????!!!