Tā kā manas regulārās aktivitātes ir saistītas ar atrašanos ārtelpās un bieži tā ir publiska vide ārpus noslogotas satiksmes ielām, citi cilvēki šajās teritorijās nāk atpūsties. Tur staigā, sēž, stāv, un citas darbības veic arī pārīši, kas būtu raksturojami kā "nesen iepazinušies". Tā kā mans kustības ātrums parasti ir lielāks par staigātāju ātrumu, es redzu daudzskaitlīgas šādas "šūniņas", jeb divatā esošus sabiedrības elementus. Bet runa ir par ko citu. Par ķermenisko valodu, par vizuālajām izpausmēm.
Neviens taču nenoliegs, ka pēc "ķermeņa valodas" iespējams saprast, kā šis cilvēks izturas vai uztver otru. Tieši tā, tas ir TIKKKK kolorīti.
Ļoti nomācošā pārsvarā es redzu pārīšus, kur vienam otrs nu ļoooti interesē, bet tam otrajam pirmais - nu, tā, teiksim, viņš(-a) atļauj tam pirmajam par sevi interesēties. Es nebūšu daudz kļūdījies, ja teikšu, ka tie ir ap 80 % no visiem redzētajiem. Un es nevaru pateikt, kuru pusē ir pārsvars - puišu vai meiteņu. Un ļoti maz ir to, kur redzi - tik tiešām šie ir viens ar otru aizrāvušies, gluži kā radīti viens otram.. (par mīlestību pašreiz nerunāsim, tā smalka lieta)
Tas tikai liecina, ka tas nebūt nav vienkārši abiem vienam otru tā pa īstam satikt..
Vā ne?
