Ugunsgrēki sākušies nomaļās, nepieejamās vietās purvā. Dievs zina, kad tie pamanīti. Kādreiz mežinieki vasarās izmantoja ugunsnovērošanas torņus, bija dežuranti. Torņi nolietojās, dežurantus vairs "uz jaunu vasaru nepieņēma". Kāda ekonomija! Par sekām jau neviens nedomāja, ka tādas nomaļas un nepieejamas vietas tomēr vajadzētu regulāri pārlūkot, it īpaši karstā un sausā laikā, lai pagūtu degšanu "pārtvert" pašā sākumā. Vēlāk jau faktiski neko neara darīt, ar lielām mokām notiek centieni apturēt uguns izplatību, bet tur, kur viss aizdedzies, tas "deg, kamēr izdeg".
