Bērnības dienu "dārgumi,dārglietiņas"

[diddly]

 Bija tak mums savi atradumi,"dārgumi,dārglietiņas" ko glabājam,kuri nebija viegli atrodami...
Padalīsimies atmiņām?


Man bija tādi-krāsainie vadiņi,kad telefonu montieris atvēra pagalma skapi,un kko montēhja. No garākajiem pinām smukus gredzenus.

Mājās viesībās tika dzerts šņabis,gamza un rislings,gamza mani interesēja,dēļ tā pītā groziņa,un kkādam rislingam ap pudeles kakliņu bija sarkans,balts un zaļš diedziņš,kas man bija baigā vērtē.
Samērā nesen,kkādie austrāļu vīniem bija zelta ķenguriņš,kkur daži glabājas,nav seni,bet  bērnības dārgumu dejavū. Krāsainas stikla lodītes,lielas jau sapnis bija. Nesen Londonas rotaļlietu Hamley Store atradu veselu nodaļu,krāsainu,saucas marbles...kāds prieks bija ieraudzīt.

[diddly]

Reiz,kad dzīvojām komunālajā dzīvoklī,kaimiņienei kkādas kastes koridorā stāvēja,un uz kādu laiku,viņas vista,kuru vēlāk aizveda uz laukiem,tās kastes sagāza....es tur gadījos pirmā,un pilna zeme seno laiku pogu...stikla,rozā,melnas caurspīdīgas. Kkā dažas no tām vēl šodien manos krājumos.

[Spārka]

Stikla lodītes bija krājumos.
Krāsainie vadiņi arī, bet tie neskaitījās dārgumi, jo bija pieejami.
Jāpadomā vēl.

[kvadra]

Lodītes no lodīšgultņiem  Akdies, kā mēs mocījāmies tos gultņus pušu dabūt

[Spārka]

Vēl bija jūras nogludināti stikliņi no Melnās jūras un dzintariņi tepat no mūsējās.

[diddly]

Manam bērnam lādītē,skatos,ir dabiska lieluma,zaļa,slīpētām formām,stikla ola. Izcelsme,no exvīra omes! krājumiem. Tad jau sena dikti.

[Broms]

Manam bērnam lādītē,skatos,ir dabiska lieluma,zaļa,slīpētām formām,stikla ola. Izcelsme,no exvīra omes! krājumiem. Tad jau sena dikti.

Varbūt Tu pat nenojaut, ka tas ir kādu mio vērts  smaragds /Faberžē slēptā vājība/

[Mangusts]

(dārg)akmentiņi, kas salasīti grants kaudzē.


Bet kaut kādas lodītes, cik atceros, varēja dabūt no krāsu flakoniņiem. Lūk, tās bija dārgums.

[tuk]

Starp grāmatām un džēslapām nospiesti ziediņi, konču follijīgie iekšpapīri - dažādu
krāsu, ar nagu gludi nogludināti. Atrastās putnu spalvas, īpaši skaistās kobaltzilās sīļa,
tas  bija retums. Gliemežmājas, kastaņi, lodveida akmentiņi. Sudraba saktiņa.
Vecās cara un ulmaņlaiku monētas un papīrnauda. Fragmenti no mammas saplīsušajām
krellēm, brokāta audumu atgriezumiņi.
Un gan jau vēl kādi štruntiņi kurus vairs neatceros...

[fiasko]

Konfekšu papīriņi. Tēta draugs speciāli no Ļeņingradas un Maskavas komandējumiem atveda.

[Nomade]

Konfekšu un sērkociņkastīšu papīriņi bija.
Jūs tādus "sekrētus" atceraties? Zemē izraka dobīti/aliņu. Tajā salika visādus smukumus un uzlika stikla gabalu un paslēpa, uzberot smiltis/zemi.

[tuk]

Oi, par “sekretiem“ uzzināju vienu vasaru, kad kkur kaimiņos uzradās viens
krievu skuķis. Es krieviski ņe  bumbum, viņa latviski tāpat.
Bet manus  “dārgumus“ par katru cenu gribēja norakt. Negribīgi šķīros no kāda
kaltēta zieda kuru ieliktu starp diviem stikliņiem ari aprakām.
Līdz tam vien putnu kapiņus biju taisījusi.
Vēl no viņas iemācījos “mahņom“, bet tam vecāki uzreiz pielika treknu punktu.

[Nāra]

Stikla lodītes manā pilsētā nevienam bērnam nebija sapnis, jo mums ir stikla šķiedras rūpnīca.Tagad gan varētu būt deficīts, jo vairs tāda  veida ražošana nepastāv, stiklu kausē uzreiz no smiltīm. Nez kāpēc bumbiņas bij zilas un zaļas, citu krāsu neatceros.

[Samotrākes Nīke]

Jā, tās stikla lodītes atceros Nav īsti no tādas dārgumu sērijas, bet man joprojām ir plīša suņuks, ko man uzdāvināja 6 gadu jubilejā - vietām nomīlēts līdz plikam audumam, nošņurcis, vēl kādu pusaudzes asaru glabādams savās zāģu skaidās vai kas nu viņam ir iekšā, bet joprojām pie manis. Eh, es kaut kāda sentimentāla šodien.     

[reno]

Sekreti nebija, putnu kapiņi bija
Vērtīgi bija lielie konfekšpapīriņi -faņķiki. pie mūsu lielā galda lietainās dienās spēlējām stundām
Tādu īpašu dārgumu nebija, smukās pogas un viena smalka veclaiku pildspalva, salauzta