Nav labi apspriest cita ģimenes modeli, bet ja no pats to afišē, tad tas ko es gribu piebilst ir sekojošais. Ir ļoti cienījami, ka tiek realizētas rūpes par ģimeni sapelnot pietiekami, lai sieva varētu... Un te parādās galvenā problēma. Jautājums ir par rīcības un izvēles brīvību. Vai rūpes par naudas pelnīšanu tiešām ir pamatotas ar to, lai sievai būtu izvēles brīvība, jeb tas ir tādēļ, lai viņai būtu šķietama brīvība vīra noteiktajos rāmjos. Kāda ir patiesā sievas izvēle šādos apstākļos? Vai viņai ir izvēle laist bērnus agrīnā vecumā bērnudārzā un realizēt savu karjeru? Jeb "atļaušana strādāt" aprobežojas ar iespēju vāķīt vēl citus sīkos bērnudārzā - drošā vietā, kur nespīd karjera un citu pieaugušo sabiedrība.
Man šis modelis šķiet vērsts uz "kas maksā, tas pasūta mūziku", ar to ierobežojot personas izvēli. Ir labi, ja tai personai nav ambīciju uz ko vairāk. Bet laikam jau ja būtu, tad viss būtu citādi.
Jā, un ja izlasījāt šo, paskatieties tās 20 sekundes Mihalkovu norādītajā vietā. Tas ir par to pašu.