Jau tā draņķīgi ap dvēseli, bet vēl kārtējā pulksteņa grozīšana. Knapi pāri četriem, jau krēslo...
Tā jau dienas īsas, tagad vēl gaisma par stundu mazāk - tas rīts tik un tā nav nekam izmantojams (mazliet dārzu parakt pirms darba? Vai bērni var iziet ārā ar riteņiem pabraukāt pirms stundām? Aha, ščas!). Sīčiem rīti tik un tā pie skolas, tagad pēc stundām pa tumsu dzenāsies apkārt.
Atstājiet tak vienreiz to vasaras laiku un liecieties mierā!