Paldies par linku, tiešām interesanti.
Vārgi oponēšu. Lapu koki aug nenormāli ātri. Vispār visi koki. Man ir fotogrāfijas, kas apliecina, ka rokas resnuma pīckas -kļava. bērzi -apm. 30-50 gados kļūst par īstiem milžiem.Tajās pašās fotogrāfijās lielie ozoli savu izskatu praktiski nav mainījuši.
Tas, ka šodien milzu platības aizaugušas ar krūmiem, ir cits, ekonomiskais, stāsts. Arī priežu meži aizaug ar lapu kokiem, pārsvarā ozoliņiem, ir realitāte manā piemājas mežā.
Latvijā 16.-17. gds mežus izcirta milzu apjomos, kuģu būvei bija atsevišķa ģilde un pirmais latvietis -Rīgas pilsonis-bija ģildes vadītājs. (ļoti aptuvens atstāsts)Puse Pēterburga no Latvijas priedēm uzbūvēta. Kurzemes piekrastē sākot no kāda 1880. gada uzbūvēja ap 200 burenieku.
Zemnieki savas baļķu mājas būvēja un pārbūvēja, krāsnis un plītis kurināja, ogļdeģi veselus mežus nokurināja. Un galu galā atbrīvoja zemi lauksaimniecībai un neļāva tai aizaugt.
Grieķijas kalni ir pliki nocirsti un tajā klimatā vairs tā neatjaunojas. Senajā Romā -nediskutēsim, cik patiesībā sena, lai izdedzinātus tos miljardus ķieģeļu -ai, cik daudz koku vajadzēja.
Ka klimats pa laikam izmainās -protams. Sudraba slidas pa Holandes kanāliem,(cik gan koku bija jānocērt, lai visa Eiropa tajā laikā ziemā sildītos!) dāmas un kungi mēteļos jūras krastā jūnijā impresionistu gleznās, siltie gadsimti 9-12. gds
