Jāāā, pašreizējā ''sazvērestība'' ir ko vērts! Nu labi, kamēr nevar visu notīrīt un sākt no jauna, dzīvojam kā ir. (Ups, a kāpēc nevar visu notīrīt? Krimsons saka, ka var!).
Smukās ainavas... Nav jau tālu jāmeklē. Mans vecvectēvs bija iekopis ļoti skaistu saimniecību, ar ainavām. Tēvs vēl atcerās un ja nekas traks pa nedēļu nenotiks, tad uz septembra sākumu atkal aizbrauksim viņa bērnības vietas apskatīt. Bildes arī saglabājušās diezgan lielā skaitā. Saimnieki īpaši stādījuši kokus ceļa malās, ozolus lauku viducī - lai ir arī kas sirdij un acij patīkams. Pati no bērnības atceros, kā grāvjus vīri raka - ar lāpstām! Un bija lauku ceļi. Tikai kā tur tika klāt tehnika, tā visu sa.isa vienā paņēmienā.
Ceļus vēl līdz šim greiderē. Kas nezina, ko tas nozīmē, pastāstīšu. Grantētajam ceļam 5-6 reizes gadā nobrauc pa virsu ar platu lāpstu. No ceļa vidus izgrābj ap 10 cm grants slānīti, ko sastumj ceļa malās. Rezultātā veidojas sile ar paaugstinātām malām, izgrauztu vidu. Pie viena arī grāvji tiek aizbērti un nav noteces no ceļa plātnes. Krūmi aizaugušajos grāvjos ātri vien saaug milzonīgos apmēros. I viss.
Ja kādam šaubas par gludi noēstām pļaviņām - palasieties kaut vai manu pastāstu par āzi. Lopiņu kādreiz bija daudz un dažādi.
