Patiesi prieks par Tevi, bet nespīd SNikei tā uzreiz sakārtot dzīvi ar slimo un
progresējošo slimībā tēti, zaudēto darbu, darba meklēšanas grūtībām un
droši vien vēl neizsēroto mātes nāvi.
Tie resursi mums katram savi, ir kam var krauties bēdas grēdām un kā smejies - liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādam, bet citam tā, diemžēl, nav.
Tas krājas un samilzt. Un sākas fizioloģiski procesi - serotomīns neizdalās, neiroze...
Nu netiek cilvēks pats galā...
Jā, nebūtu negatīvo faktoru, iespēja atpūsties, restartēties... bet redz nav.
Kāda iespēja ir jāmeklē un jāizmanto.
Mani priecē tas, ka SNīke ļoti reāli redz savu situāciju un stāvokli tajā,
būs OK, nevajag padoties.