Spriežu vien pēc savas un savu bērnu pieredzes, ja jūtos slikti un pat ļoooti slikti,
ja jau līdz slimnīcai nonācis, nu negribu ne svešus cilvēkus, ne mākslīgu jautrību
par katru cenu. Kkā ir taču normāli tādā situācijā justies slikti, pat bēdīgi, skumji.
Tas kāds mīts, ka bērniem pat slimiem jābūt jautriem un smaidīgiem?
Varbūt tas personālam tā ērtāk, bet vai bērnam slāpējot tā brīža
patiesās emocijas un izjūtas?
Nu nezinu.... es negribētu, ka mani kāds svešinieks ākstīgā tēlā censtos jautrināt,
kad man reti sūnaini... es vienkārši pasūtītu...