Vai laba saruna var būt bezpersoniska?

[tuk]

Viss aizgāja tieši manas personas iztirzāšanā.

“Aizgāja“, jo tēmas pieteikums nekonsekvents, pārāk daudz personiskā, nav skaidrs
sarunas mērķis. Ja tāds vispār iecerēts

[Emīlija]

Man patīk īsti cilvēki, nevis tie, kas "veido tēlus" , pārsvarā tas iet rokrokā ar  melošanu. Jēga nulle no tiem "tēliem", vēl sliktāk, ja tā ir cilvāka būtība.

Ja šī tēma ir "saruna", šī nav laba saruna, man. Tēma par neko, ar skaidri izteiktu vēlmi neatklāt par sevi neko personīgu šajā forumā. Bet nu - katram savs, kādam droši ka šī bija nedēļas labākā tēma

[tuk]

Man pilnīgi vienalga, ko kurš veido, ja tas viņu dara kaut mazliet laimīgāku, lai...
Bet “personiskais“ jau tāpat atklājas -kas var būt personiskāks par domām, uzskatiem?

[Minne]

Redzu, ka man jāpārfrāzē savs "veidot tēlu", jo daži uztver pa tiešo, kā kko mākslīgi demonstrētu.

Tēls vai "tēls"...kā nu kuram tīk...taču ir mums katram - tas, kā izskatāmies, izturamies....personība, pasaules redzējums, balss, mīmika, kustības un, un, un...
Un apkārtējie tieši tāpat redz mūs un to, ko mēs pasniedzam - caur savām interpretācijām, balstoties uz savu pieredzi

[tuk]

Es kkā sapratu, ka domāts virtuālais tēls... kurš no IRLa atšķirīgs... kkā tā...

[Minne]

Nja...es jau arī vairs nesaprotu, par ko ir runa - par forumu vai ne par forumu, par šo forumu vai virtualitāti vispār, par sarunu vai par labu sarunu utt.
Jebkurā gadījumā mēs sevi kkā pasniedzam - kā puzlīti. Un tā aŗī tiekam uztverti un saveidoti cita "acīm"

[tuk]

Protams, ka “puzlīte“, kā citādi? Katrs gabaliņš ar citu attēlu, beigās jau kkāda bilde izveidojas...
Ja pietiek pa(ie)cietības

[Spārka]

[/b]Pirmkārt, šis tiek saukts par sarunu forumu. Tātad diži specifiskus padomus par kaut kādiem tehniskiem, juridiskiem vai lingvistiskiem jautājumiem te varētu nemēģināt meklēt, tam paredzēti specifiskie forumi, te ir vieta sarunām.

Diži specifiskus nē, bet ir praktiskās dzīves jomas, par kurām mēs zinām, kurš var dot labu padomu, bet kurš - tikai pamēļot. Zinām no iepriekšējo sarunu pieredzes, no personiskuma.

[karloss]

ar skaidri izteiktu vēlmi neatklāt par sevi neko personīgu šajā forumā

nē, tēma ir vienkārši par iespējamību - var vai nevar laba saruna būt bezpersoniska. Man personīgi ir bijušas ļoti daudz labas sarunas, kas ir analītiskas, loģiskas un bezpersoniskas - bez CV referencēm - par specifiskām, visbiežāk ar profesionālo jomu saistītām tēmām. Tā kā man personīgi liekas, ka labas sarunas var būt arī bezpersoniskas šādā izpratnē. Un piekrītu, ka viedokļu un vērtējumu apmaiņa vai padomi, pieredze tajā vai šajā jomā SF ietvaros visdrīzāk būs personiska un bieži vien tieši to personisko vajag - kāda jums bija pieredze ar to vai šo auto/firmu/datoru/ceļojumu kompāniju/recepti utml. Un šajā situācijā bezpersoniskums galīgi nederēs. NB! šī ir pļāpu tēma

[olgucis]

vispār,  tas ir jautājums  uz kuru nav iespējams atbildēt. Irlā es 'droši vien esmu savādāka, pie tam, katram, kas mani pazīst ir savs personīgs viedoklis par to, kas un kāda es esmu. Pati es sevi iedomājos pavisam citādu, tai pašā laikā, nav izslēgts, ka es kļūdos attiecībā uz sevi. Internetā mans tēls veidojās  atkarībā no tēmas, varu būt ļoti nopietna,  varu būt profesionāla, varu atraisīties... visu kaut ko varu, bet tas ir atkarīgs no tā brīža noskaņojuma, un mani ari tāpat uztver, katrs ar savu tā brīža noskaņojumu. Principā, personība ir tāds izplūdis jēdziens.  Pat vairāk velk uz to ne kādi mēs esam, bet gan kādi nevēlamies būt. Teiksim, pazīstu visus lamuvārdus, bet nelietoju, jo man nepiestāv... kaut kā tā

[ragana]

un kā tad ar interesantām un labām filozofiskām sarunām? Izteiksme un valoda būs personiska, jā, leksika un sintakse utml. Bet cik daudz manam personiskumam ir vieta, runājot par hermeneitiku, Huserlu vai dekonstrukciju?

Tās būs specifiskas sarunas starp cilvēkiem, kuriem ir zināšanas kādā konkrētā jomā. Un arī tad, ja vien tā nav lekcija, kas izslēdz sarunu kā tādu, jebkurā zinātniskā vai tehniskā jautājumā debates izraisīs tieši viena vai otra indivīda uzskati, pieredze, pārliecība utt.
Līdz ar to man ir viedoklis, ka laba saruna nevar būt bezpersoniska.

[tuk]

Atkal rodas jautājums par jēdzieniem, ko saprot ar “personisks“.
Ja domātas references par privāto, jā, bez tā var iztikt.
Darbā bez tā iztieku. Bet, nekādi sarunās neiztieku bez personiskām zināšanām, domām, pieredzes par sarunā apspriežamo.
Piemēram.
Būs atšķirība diskutējot par vienu un to pašu kolēģim, kurš gadiem urbis tēmu, padlaikos izglītotajam un tikko ārzemēs izglītību ieguvušajam.
Pat ja iepriekšminēto infu nezinu, tēma viena, argumenti katram būs personiski.

Tas neizslēdz, ka saruna būs laba vai interesanta...

[Bobs]

Nelasot visu tēmu, bet izsakoties par autora uzdoto jautājumu, varu atbildēt par sevi. Nevienu te personiski nepazīstu, šejieni uzskatu par izklaides lapu, atbildes uz saviem jautājumiem šeit nemeklēju. Forums man ir veids, kur izpaust savu grafomāniju, jeb tieksmi rakstīt, jo reālajā dzīvē pārāk aktīvs runātājs neesmu. Vienlaikus - smadzeņu atpūta, jo daudz jāstrādā domājot, analizējot, plānojot, vērtējot utt.
Par to, kas ir labs vai kas nav labs neviens nevar objektīvi spriest.

[Krimsons]

jo?

Jo sarunājas dzīvas būtnes, resp., personas.
Līdz ar to bezpersoniskas sarunas VISPĀR NEEKSISTĒ.
Nav svarīgi, labas vai sliktas, un par pusdienām vai par kvantu mehāniku.

Bezpersoniskas sarunas var pameklēt jūtūbā, kur Siri sarunājas ar Alexu vai Cortanu.
Tas, ko forumu admini raksta noteikumos par bezpersoniskām sarunām, ir māņi un bulšits.

[tuk]

...daži jau tarkšķī paspēja uzriet par to, ka apgāju priekškambari un lika manīt, ka ar nezināmu personu vispār nav iespējams sarunāties.

Ja šo tēmu izraisīja tas “priekškambaris“, tad mierinājumam varu teikt, ka tajā kambarī
esmu vairāk vai mazāk viesmīlīgi mājusi  t ī ī ī k  daudzām personām ,kuras tēmās un komentāros ne reizi neesmu lasījusi... Varbūt tusē vien čatā ,
v a r b ū t,  vismaz ceru ka tā...