pļāpa par pantiņiem

[Luīze]

Aicinu atcerēties un ierakstīt pantiņus, kas palikuši atmiņā no bērnības laika atmiņu u.tml. kladēm, radu un draugu pulkā bieži lietotiem, dažādos dzīves gadījumos un notikumos teiktiem.


Jau čatā minēju,ka man bija tante, kura dažādos svētkos un svinamdienās visus allaž sveica ar vienu un to pašu: "Es vēlu tikai sauli, jo ēnas pašas krīt!"

[Spārka]

Slinkuma dēļ no čata iekopēšu:
 lumbergs:bērnībā atmiņu kladēs rakstīja- ēdi un dzeri,lai vairāk tu sveri! cīnies un ceri,lai dzīvē kam deri. nezin kur dzīves grambās pazaudējusies pantiņa otrā daļa?
 Spārka:oi, es pirmo nezināju
 Spārka:tur bija tālāk - jo esi vēl pumpurs/kam dzīvē būs plaukt

[Spārka]

Vēl bija:
Esi vienmēr saules stariņš,
Reti, reti mākonītis.

[dip]

Man paps, kā zinādams manus klupšanas akmeņus, agros skolas gados ierakstīja: Necenties vienu debesīs pacelt, otram akmeni kakla siet. Tā tu vari palikt gluži viens.

[Luīze]

Vēl vienu padumju pantiņu no atmiņu kladēm atcerējos...


Lai laime Tevi vada
un kaza Tevi bada
Jo laimes gadījums
Ir kazas badījums

[Spārka]

Pavisam mazās klasītēs:

Draudzība ir zelta stīga,
pārrausi, vairs nesasiesi.
Pat, ja sasiet izdosies,
mezgls mūžam paliksies.

[Luīze]

O, mums bija kas līdzīgs:


Draudzība ir zelta stīga,
Pārrausi, vairs nesasiesi.
Un ja arī sasiet spēsi,
Mezglu izdzēst nevarēsi.

[lumbergs]

no rīta tā ap astoņiem kāds grabinās gar kastroļiem,tur Luīze cep oliņu,ko ņemt sev līdz uz skoliņu.

[Minne]

Nu tad vēl mana variācija:

Draudzība ir zelta stīga,
Pārrausi, vairs nesasiesi.
Un ja arī sasiet spēsi,
Mezgls mūžam paliksies.

Draudzība ir maziņa
Tā kā kalnu kaziņa.
Dzīvo mazā mājiņā
Zelta kurpes kājiņās.

Lai tev laime, lai tev prieks
Lai tu esi teicamnieks!

[Samotrākes Nīke]

Vai, man nāk prātā tikai nemirstīgais pants Jānis Rainis - galvā spainis. Nez mūsdienu skolēni arī šito zina, vai viņiem pat par Raini vairs nemāca?
Ā, vēl tāds gauži necienīgs par cienījamo maestro - Raimonds Pauls ar pliku d...su šļūkalē pa klaviervirsu. Pilnīgi pati nokaunējos, bet, redz, tādas muļķības paliek prātā.
Un kaitināmais pantiņš - sambo, džudo, karatē, X (kaitināmās personas vārds) lido miskastē.
Nudien, priekš inteliģentas filoloģes man ir stipri nepieklājīgas dzejiskās atmiņas no skolas laikiem. Teorētiski man vajadzētu citēt ja ne gluži pašu Raini vai Aspaziju, tad vismaz Āriju Elksni

[Emīlija]

Kas tur soļo, kas tur dzed?
Pionieri iet!
viens -divi
trīs - četri!

Esi gatavs!

Vienmēr gatavs esmu!
Un ja būtu ļauts
Es ar lielu prieku
Kļūtu kosmonauts!

 

[Aģents 0.7]

Nīke, vēl jau Upīts, kas lec kā krupīts.

[Luīze]

Neticēsiet, ko es tikko izdarīju... sameklēju plauktā atmiņu kladi no 1981.gada
Tūliņ būs pantiņi...


Ir grūti atrast ziedu,
Kas ātri nenovīst.
Vēl grūtāk atrast draugu,
Kurš mūžam uzticīgs.

[Luīze]

Vēl...


Atmiņa ir maza un sīka
Kā sudraba stīga.
Dzīvei cauri lai vijas
Un klusībā skan!


Rozes ziedi,cik tie skaisti,
Bet cik ātri nozied tie.
Bērnu gadi, cik tie mīļi,
Bet cik ātri paiet tie! (klāt zīmējums - zilas vizbulītes)


Bērnība ir tamdēļ dota, lai tā tiktu izmantota.


Lai pie tava loga
Sārtas rozes zied
Un lai tajās rozēs
Mīļas atmiņas (klāt zīmējums - uzzīmēta sniega bumba un zaķītis)

[Mangusts]

Vēl bija:
Grūti atrast tādu strautu,
kurš pret kalnu tecētu,
grūti atrast tādu draugu,
kuram mūžam ticēt var.