Mūsdienu pasaulē valda neoliberālisms ar sev raksturīgo vērtību sistēmu un “patērētāju sabiedrību”. Un aktuālas mākslas piedāvājums ir atbilstošs, pamatā jau dekadence, ko var “patērēt” neieguldot nekādu savu piepūli, atstājot piepūli ‘naudas pelnīšanai’. Nevar teikt, ka tas mums ir nokritis no “svaiga gaisa”, šādai attīstībai ir sociāls pamats – apjucis, dezorientēts cilvēks, kas ir ļoti atbilstošs saimniecības vajadzībām atrodoties pastāvīgi mainīgas ražošanas apkalpošanas ciklā “patērētāju sabiedrībā”. Un tas nav noticis vienā dienā, jo jau Nīče rakstījis par šo procesu: “Mēs esam sev nezināmi – mēs, izzinošie, - mēs paši sev pašiem: tam ir savs pietiekams pamats. Nekad sevi neesam meklējuši – kā tad lai gadītos, ka kādu dienu mēs sevi atrodam? Ir pareizi sacīts: “kur jūsu manta, tur būs jūsu sirds”*; mūsu manta ir tur, kur stāv mūsu izziņas stropi. Kā dzimuši gara spārnaiņi un medus vācēji mēs vienmēr esam ceļā uz turieni, īstenībā mums ir tikai viena sirdsrūpe – kaut ko “nest mājās”. Ja nu par pārējo dzīvē, par tā dēvētajiem “pārdzīvojumiem”- tad kuram no mums gan pietiek tam nopietnības? Vai arī pietiek laika? Baidos, ka šajās lietās mēs nekad neesam bijusi “lietas kursā”: tur taču nevēršas mūsu sirds - pat ne auss! <..>Mēs nenovēršami paliekam sev sveši, mēs sevi nesaprotam, mēs nevaram nesajaukt sevi ar citiem, mums mūžu mūžos būs spēkā tēze: “Katrs pats sev vistālākais” - sev pašiem mēs neesam “izzinošie”...” /Frīdrihs Vilhelms Nīče “Par morāles ciltsrakstiem”/ Kopumā, sabiedrība neoliberālismā “maļas” tukšgaitā ražošanas cikla: ražošana – patērēšana - utilizācija, ietvaros, un liberālisms sen ir pazaudējis savu jēgu gana daudz jau piedāvā “liberālisma dogmas”, kas vairs nav saistīts ar brīvībām, bet ar viedokli par pasaules uzbūvi. Principā apstiprinot to, ka mūsdienu cilvēks ir padarīts par “ražošanas mašīnas skrūvīti”, pamatā jau kā saražoto “vērtību” patērētājs, kas principā ļauj viņam neieinteresēties par dzīvi ārpus savas mājsaimniecības, kas ir jaunā mietpilsonības sintēze.
*Lūkas evaņģēlijs 12:34 Jo, kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.
33 Pārdodiet savu īpašumu un izdaliet to nabagiem, gādājiet sev naudas makus, kas nepaliek veci, neizsīkstošu mantu debesīs, kur zaglis nevar piekļūt un ko kodes nevar maitāt.
34 Jo, kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.
Mateja evaņģēlijs 6:21 “Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.”
20 Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog.
21 Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.
Mja, un kā jūs jūtaties šādā pasaulē?
