Mietpilsonības māksla ir dekadence

[Camma]

Par mākslas saprašanu - es tā savā stabapilsonības apņemtajā prātā iedomājos, ka mācīšanās saprast mākslu ir.... vienkārši zināt vēsturi kā tādu un Bībeles sižetus. Tas attieksies uz visādu veidu mākslas nozarēm - tiklab glezniecību kā literatūru. Priekš Pikaso mālējumiem nekāda vēsture un nekāda mācīšanās nelīdzēs - tur paliks dzīvnieciskais līmenis - patīk rozā traipi lillā strīpās vai izsauc grēmas un duršlāgu. Pie tam, katra mākslas darba vērtība pa tiešo atkarīga no patērētāja (tā paša rungas, mieta vai staba pilsoņa). Nez, kā tagad tiek vērtēta dziļi jēgpilnā un komunistiski pareizā izrāde ''Zili zirgi sarkanā pļavā''? Savukārt, "Ifiģeniju Aulīdā'', "Iliādu'', ''Hamletu'', ''Zēns izvelk skabargu''vai druknu kaudzi "Danaju'' un ''Odalisku'' kaut kā nebeidzam gribēt lasīt/redzēt.
Zēns ar skabargu pat nebūs nekas jāmācās - skulptūra vienkārši ir vizuāli skaista, estētiski baudāma. Tāpat kā miriādes dabasskatu vai marmora plikņu un pusplikņu.

[olgucis]

"Māksla ikreiz ir kaut kas cits, tā rodas pusapzināti. Tā sākas no idejām, pēc kurām nav īstas nepieciešamības, no tēlu, krāsu un skaņu plūsmas galvā, kas, atšķirībā no racionālas kāda jautājuma pārdomāšanas, īsti nekur neved, vai vismaz – neved uz kādu jau iepriekš zināmu vietu. Tā nav nedz paklausība vai nepaklausība valstij vai vecākiem. Tā nav nedz patiesība, nedz meli, tā neko konkrēti neapgalvo, jo tāda ir skaistuma daba." (c- no interneta)

[ziro]

Dekadence ir arī vienlaikus otrs nosaukums pornogrāfijai, šī vārda senākajā izpratnē - novirze no "normas" -  izskatā, tikumība, pieklājībā utt ". Mūsdienas gan pornogrāfija ir definējusies ļoti šauri, bet iesākumā viss "šmucīgais" bija pornogrāfija. 

• Esmu tukša kā ...
  Nav ar ko salīdzināt.
  Nekas nav tik tukšs ka es.
  
  Tukšu un vieglu vējš mani paceļ,
  Kur grib, tur, ak, arī nes.
  Tās nav bārkstis pie lakata mana,
  Saknes. Saknes, sīksaknītes notrūkušās,
  Bet īstās tur zemē, pie veļiem.
  Tukša un viegla es klīstu
  
  Pa pasaules plašajiem ceļiem.
  Liecos un sienu, es zinu, kas trūkst,
  Liecos un sienu, bet saknes vel trūkst,
  Kāds negrib, ka sienu, un vaļā raisa,
  Un vējš mani tukšu rauj atkal gaisā.
  Bet nu jau es zinu, ka bojā iešu,
  Pārcirstās saknes ja nesasiešu.
  
  Bet vēl mani vējš,
  Kur grib, tur nes.
  Nav ar ko salīdzināt.
  Nekas nav tik tukšs kā es.
   /M.Zālīte "Nav vārdam vietas" red. A. Grigulis/

Jauki vārdi. Cik pazīstama sajūta, kad mēģini saprast sevi un savas dzīves notikumus, un nesaproti, kā tad tā? Bet nebija tak laika ... 

[tuk]

Dekadence ir “pagrimšana“, vērtību pagrimums, nevis pornogrāfija. 

[Minne]

Tu kaut ko nejauc pornogrāfijas sakarā?

[tuk]

Ziro nav mierā ar liberālo sabiedrību, tā viņu nomāc...

[kvadra]

Nu, es arī neesmu mierā ar liberālo sabiedrību. A ko darīt.

[tuk]

Nu, es arī neesmu mierā ar liberālo sabiedrību. A ko darīt.

Pastāv uzskats, ka māksla ir bēgšana no realitātes,
tad Tev atliek gremdēties mākslas pasaulē...

[kvadra]

Nee, negribu, modernās mākslas pasaule priekš manis ir pārāk šiza 
Es gremdējos SAVĀ pasaulē, savu interešu, savu hobiju pasaulē. Un par pārējo dzīvoju pēc principa - mazāk zināsi, labāk gulēsi.

[tuk]

Nee, negribu, modernās mākslas pasaule priekš manis ir pārāk šiza 
 

Nepatīk laikmetīgā, var tak renesansē vai barokā, vai soc. reālismā, kas nu sirdij tuvāks

[ziro]

Tu kaut ko nejauc pornogrāfijas sakarā?

Dekadence ir "pagrimšana", vērtību pagrimums, nevis pornogrāfija.

Pilnīgi pareizi jūs, mīļās meitenes atzīmējat, ka 'dekadence' ir aristokrātijas vērtību pagrimums. Vai kāds nav sev jautājis uz ko? Protams, uz 'kapitālistiskās sabiedrības vērtībām', kas izveidojas 19.gs. Vai kapitālistiskā sabiedrībā ir jēga ko dēvēt par dekadentisku, protams, ka no absolūtā atskaites punkta (kaut kas līdzīgs dievam), protams, ka nē, bet vai 'pagrimšanas' dinamiku var apturēt tik vienkārši? Tā sakot, kapitālistiskajai sabiedrībai ir sava "dekadence" un tā ir pornogrāfija. Turklāt, nevajag jau domāt, ka šis grieķu vārdu salikums vienmēr ir apzīmējis, to ko viņš arī nozīme tiešā tekstā. Ne, mietpilsonības ziedu laikos aptuveni ap fašistiskās Latvijas laikiem mietpilsoņi šo apzīmējumu lietoja daudz daudz plašāk - pornogrāfija bija viss neglītais, netikumīgais utt (un to es Jums, dāmu kundzes, pārstāstu Latvijas Radio 1 raidījumā dzirdēto). Un man pašam galvā plivinās piemērs: vai tiešām jums šķiet ka apzīmējums - "pornogrāfisks apģērbs", patiesi vienmēr liecina kaut ko par erotiskas dabas pārspīlējumiem?
Diemžēl, jāatzīmē ari ka 20.gs 20 gados arī vārda dekadence jēga bija mainījusies, tajā laikā par dekadentisku jau apzīmē valdošai totalitārai ideoloģijai, kā piemēram nacismam, komunismam, nepieņemamus mākslas darbus. Piemēram Friča Langes (Fritz Lang) 1927 gadā uzfilmēta "Metropolis" tiek izsludināta par dekadenci, un paredzēta iznīcināšanai. Paskatieties paši, un godīgi pasakiet, par ko īsti filma tika pelta taisni nacionālsociālisma un komunisma lielvalstīs, vai tiešām par amerikāniskā kapitālisma romantisku apdziedāšanu?
   

tik nu jābrīdina, ka filma ir 2:28:57 gara, melnbalta un bez skaņas.

[Minne]

Mūsdienas gan pornogrāfija ir definējusies ļoti šauri, bet iesākumā viss "šmucīgais" bija pornogrāfija. 

Ok, pasaki vismaz, kas un kad tad ir "iesākums"?

[ziro]

Ok, pasaki vismaz, kas un kad tad ir "iesākums"?

Kas tad bija "iesākumā"? Iesākumā bija jebkuram mietpilsonim zināma uzvedība, ko labi apraksta, Jaunsudrabiņš "Aijā". Bet mietpilsonis jau nedrīkst izteikties prasti, ka zemnieks, un lietot vārdu 'maucība', viņš grib lietot svešvārdu, kura patieso nozīmi viņš nezin, bet viņa naivā dvēsele nekļūdīgi zin, ka runa ir par neķītrībām  un izvirtību, par ko pat domāt nedrīkst. Atcerēsimies slaveno "Zvejnieka dēlu", kur nākamais valstiski svarīgais slepkava, apraksta ainu, kur no mājām jāizmet mācītājs. Tā kā tā bija daudz maz ikdiena. Un mietpilsoņi viennozīmīgi gribēja par to visu, itin visu, izteikties, bet kautrējās par to domāt, lai tas nematerializētos. Līdz ar to pielāgoja jēdzienu  ari tam, par ko drīkstēja runāt - par nemodernu apģērbu un sabiedrībā nepieņemam ēdienu receptēm. To visu aptuveni stāstīja pa LR 1    

[Minne]

Fīiii....es cerēju vismaz par sengrieķiem vai romiešiem dzirdēt, bet Tu - par Zvejnieka dēlu...

[Broņa]

Kāds pats, kāda paša vērtības un intereses, to arī redz dzīvē, mākslā, literatūrā.
Autors, kā parasti, kaut ko dzirdējis, kaut kādus fragmentus no konteksta izrāvis, bet dziļākas izpratnes nav, zināšanu par maz, lai aptvertu, piemēram, kas ir dekadence mākslā literatūrā utt. Saprašanas nav jau par pamatjēdzieniem. Dekadence kā vārds (no latīņu val. pagrimšana) nav tik šauri skatāms mākslas vai literatūras kontekstā. Jā, tā ir iepriekējo vērtību noliegšana, sabiedrības šokēšana un tamlīdzīgi. Latviešu literatūrā  dekadentu kustībai pievienojās Akuraters, Skalbe, Jaunsudrabiņš u.c.
Mietpilsoņu sabiedrība ir pats pilsonības pamats, turīgā sabiedrības daļa, kas var iegūt labu izglītību, pirkt un baudīt mākslu. Zvejnieku sabiedrība nebūs nekāda mietpilsoņu sabiedrība.