Paldies par sveikumiem un vieglumu tiem, kas ar humoru. It īpaši patika komentārs par daiļslidotājām un vistu iepakojumā, apsmējos Mazliet izbrīnījos par īgnuma un indītes piesātinājājiem "autore jau to un šito". Da neko autore. Pazīst to savu veci - kā jau te tika atzīmēts, un zina, ka dižu iniciatīvu un piedomāšanu nesagaidīs. Bet tā kā dzimšanas dienas ir tādas sensitīvas padarīšanas, tad garastāvoklis ļoti ietekmējas no tādiem, protams, nesvarīgiem sīkumiem kā rozes celofānā ar visām cenām iepriekšējā vakarā. Jā, un šorīt, rīta kafiju strēbdama, domīgi skatījos, kā vīrs strebj savējo un vairs īsti nesaprot, ko teikt - takā sievai dzimene, takā jau vakar izpildījies... Un cik tieši vajadzēja piedomāt, lai rīts būtu jauks? Ne jau no puķēm kā priekšmeta sievietei iemirdzas acis. No attieksmes. Un tas varēja būt tikpat labi nosarcis kļavas zars pie rīta kafijas krūzes, bet īstajā dienā (brīdī) un ar TO sildošo attieksmi, nevis - "dzimšanas dienās jāpērk puķes, OK, nopirkšu daudz, ai', še tagad, kāda starpība".Saka, ka vīriešiem vajagot pa taisno pateikt, ko gribi. Nu nezinu, vajag man? Pateikšu - zini, nākamgad gribu sarkanas rozes un bez iepakojuma, un pie brokastīm. Nu - izpildīs. Un? ... Ja es gribētu PUĶES, es tās ieietu veikalā un nopirktu. Ceru, ka vismaz kāds saprata, ko gribēju pateikt...
