Saldumi neuzrunā, bet visi tos dāvina. Darbā ir viens skapītis, kuru nevar vērt vaļā - tur birst ārā visādas trifeles, šokolādes, zefīri, rafaello ....Mājās viens tāds pats - no darba sastiepts. Labi, ka mana labākā puse šad tad paretina. Parasti viss tiek atdots labiem cilvēkiem, kam iespējams (?) saldumi garšo.Gadā 2 - 3 reizes organisms prasa cukuru, tad 1 vētrasputns (var aizstāt ar rudzupuķi), snikers vai Daim (Daimus varu arī 3 apēst).Svetlanu esmu mēģinājusi - paldies, tad jau tās jokainās piesūcinātās vafeles varētu būt labākas....Oi, atcerējos - bērnības gardums - vafeļu plākšņu un iesalu kārtas, bagātīgi sasūkušās. Lūk, tā bija manta. Tāpat kukurūzas desa - saldās un treknās Druvas kukurūzas nūjiņas, sviests un īriss "Zelta atslēdziņa" vai "kiss kiss". Kur nu vēl biezpiena torte ar marmelādi un cepumu pamatni, maliņām.Bet tas viss bērnībā, tagad nekā no tā.
Negaršo pat mīļā Cielaviņa.