Veču cepures.
Mums te vīri nu jau daudz saviesušies, pie kam katrai dāmai arī kāds vīrišķis kkur tuvumā ganās, tad nu arī par viņu paražām variet pastāstīt.
Man gluži kā jau te izskanēja, ar gadiem ir vairāk vēlmes pēc komforta un matu ērkulis arī biezāks gluži nepaliek, vismaz ne tādā mērā, lai nodrošinātu labu mikroklimatu aukstā laikā. Pirms kādiem gadiem pieciem sešiem smagu sirdi, saprotot, ka jaunība attālinās, nopirku savu pirmo kepku. Labi, ziemas cepures visādas bija, bet kepka - tā bija asociācija ar vismaz pusmūžu. Nu, o.k., pašam likās, ka nemaz tik slikti neiskatās, nopirku vēl vienu, jau no vilnas auduma, zolīdo. Bet ziemā tikpat salst ausis, ja kkur ārā jāuzturas. Uzmaucamās flīsa mices arī man ir, bet baigi ar tām neaizraujos, tās paliek pārsvarā sportam. Tad nu vēl aitādas - viena kā cepure ar nelielu nagu un tad otra - pasaulē ērtākais pižiks. Izskatās gan drusku pēc tankista, bet uzliekot galvā uzreiz kā septītajās debesīs..
Tā nu es te galojos. Hūtes vai platmales nav, liekas baigi klišejiski, vai nu tēlotā vīrišķības atribūtika, vai vnk veca kefirņika stils. Varbūt nepamatoti, nezinu.
Es, protams, esmu redzējis večus, kas ar pilnīgu lisinu -15 grādos 2 stundas pa āru dzīvojas, bet man kkā tas pavisam nelikās normāli.
Tomēr, to, ka cepure ir problēma, to nenoliegšu, gribas jau staigāt bez, bet ko padarīsi, tomēr nākas lietot.
Kā jums? Daddy ir pižiks, bet vai tas vienīgais, stipri šaubos..
