Psiholoģijas mīti

[roze]

22 apgalvojumi, no tiem patiesi tikai 4.
Kurus 4 jūs izvēlētos kā patiesus?


POPULĀRI PSIHOLOĢIJAS ZINĀTNES PIEŅĒMUMI

• Dažādiem cilvēkiem ir atšķirīgi mācīšanās stili (daži cilvēki labāk mācās no vizuāla materiāla, citi - no sajūtām, audio utml.).
• Atšķirīgas smadzeņu puslodes atbild par dažādām funkcijām (kreisā puslode atbild par loģisko domāšanu; labā - par radošo domāšanu).
• Mocarta radītās mūzikas klausīšanās padara cilvēkus gudrākus un veselākus.
• Labāk vai sliktāk, bet kopumā cilvēki spēj noteikt, vai kāds cits stāsta taisnību vai melo.
• Ja ir noticis kaut kas nelāgs, tad atliek tikai sevi piespiest pasmaidīt un tavs garastāvoklis uzlabosies. 
• Ieņemot ķermeņa spēka pozas (piemēram, ieliekot rokas sānos, stingri un stabili nostājoties ar kājām uz zemes), cilvēkam paaugstinās testosterona  līmenis asinīs un viņš kļūst pašpārliecinātāks.
• Romantiskā partnera meklējumos mūs piesaista cilvēki, kuriem piemīt atšķirīgas, pat pretējas īpašības nekā mums pašiem.
• Ja izlādējam dusmas tad, kad tiešām esam dusmīgi, tas palīdz labāk tikt galā ar šo emociju un kopumā mazina tās ilgumu un intensitāti.
• Cilvēks vidēji izmanto tikai 10% no savām prāta/smadzeņu spējām.
• Lielākā daļa cilvēku piedzīvo pusmūža krīzi.
• Cilvēku atmiņa strādā līdzīgi kā videokamera, kura precīzi ieraksta visu, ko tā piedzīvo.
• Pēc cilvēka rokraksta var noteikt viņa personību.
• Pilnmēness laikā notiek ievērojami vairāk noziegumu un vairāk cilvēku tiek ievietoti psihiatriskajās slimnīcās.
• Lai psihoterapija būtu efektīva, klients ir noteikti jākonfrontē ar problēmu iespējamiem cēloņi no bērnības.
• Ir pierādījumi tam, ka ir cilvēki ar ekstrasensorajām spējām.
• Tas, vai cilvēks kļūs izcils kādā jomā, ir vairāk atkarīgs no viņa talanta nekā no viņa mērķtiecīgas un neatlaidīgas praktizēšanās.
• Ir nepieciešamas 10 000 h treniņu, lai kļūtu izcils jebkurā jomā.
• Lielākā daļa cilvēku domā, ka, salīdzinājumā ar citiem, nākotnē ar viņiem notiks mazāk sliktu notikumu un vairāk labu notikumu.
• Svarīgs faktors, kurš nosaka, vai divi cilvēki izveidos draudzīgas
  attiecības, ir fiziskais tuvums
• Jo biežāk cilvēks atstāsta kādu savu pieredzi, jo neprecīzāka tā kļūst.
• Jo vairāk cilvēkam piedāvā izvēles, jo mazāk apmierināts viņš būs ar savu izvēli.
• Ja jāizvēlas viena atbilde no vairākām, tad pirmā spontānā atbilde būs tā pareizākā.

[Luīze]

1, 8, 10, 13

[Bobs]

gan jau pirmais. Tālāk ir vēl daži, bet nepietiekami korekta formulējuma dēļ negribu minēt, jo nezinu, ko apgalvojumu sastādītājs ar to domājis


8 jau nu gan nē

[Broms]

1;2;12;18.

[roze]

negribu minēt

Tā nav zināšanu pārbaude Bija tāda aptauja, ko cilvēki visvairāk uzskata; es tikai to nospēru.

[Krimsons]

21.

[Bobs]

21.

Padomā labi, Krimson! Ja Tu dzīvotu čučmekijā un vecāki Tev piedāvāti izvēli - preci greizo kaimiņu Līzi, kura Tev nepatīk, jo bērnībā nesmuki apsaukājās. Izvēle - 1 no 1. Bet ja izvēlē būtu gan greizā Līze, gan smukā Baibiņa, izvēle būtu divreiz lielāka un Tu pats divreiz laimīgāks.

[Mangusts]

1., 10., 13., 20.

[dip]

Padomā labi, Krimson! Ja Tu dzīvotu čučmekijā un vecāki Tev piedāvāti izvēli - preci greizo kaimiņu Līzi, kura Tev nepatīk, jo bērnībā nesmuki apsaukājās. Izvēle - 1 no 1. Bet ja izvēlē būtu gan greizā Līze, gan smukā Baibiņa, izvēle būtu divreiz lielāka un Tu pats divreiz laimīgāks.

Ja greizā Līze, tad greizā Līze. Kā ir, tā dzīvo. Bet te ..iselīgi slinkā rupekle Baiba. Smuka, maita. Un bagātā čaklīte/gudrīte Līze. Bet greiza.

[Krimsons]

Padomā labi, Krimson!

Padomā vēl labāk, Bob(i)!
Vispirms nodalīsim divas atšķirīgas lietas.
Visi testi un aptaujas ir ar vienu mērķi - noskaidrot, vai esošā zombēšanas metode darbojas, vai varbūt vajag ko uzlabot masu zombēšanā?
Līdz ar to pat nav svarīga testu autoru piedāvātā atbilde.


Ja ar šo esam tikuši skaidrībā, tad varam to ignorēt un pāriet pie idejas apspriešanas.
Tātad.
Pamatu pamats - jēdzienu definīcija.
Šito pat nedrīkst numurēt, jo pats pamats.
Te ir vismaz divi galvenie punkti.


1. Viena izvēle nav izvēle, tā ir neizbēgamība.
Ja man obligāti jāprec Līze, tā nav izvēle, tas ir liktenis.
Izvēle ir, sākot no 2 iespējām - varu precēt Līzi, varu arī neprecēt.


2. Izvēle ir tikai reāli pieejamā izvēle.
Tas, ka Tev uz Baibiņu karājas siekala līdz zemei no visiem galiem, nenozīmē, ka Tev ir šāda izvēle. Te nav vietas salīdzināšanai. Ja Tev piedāvā tikai Līzi, tad jā vai nē, un nekādas Baibiņas neeksistē.


3. Ok, esam tikuši līdz 3 izvēlēm - Līze, Baibiņa, ne viena/ne otra.
Un šajā brīdī sāk darboties Dip versija - Baibiņa izauga par feministi, bet Līze bija pietiekoši griboša, lai par feministi neizaugtu...

[roze]

Par 21. Krimsonam taisnība. Tas esot pierādījumos balstīts apgalvojums, nevis mīts.

[Mangusts]

21. arī apsvēru, jo man tas darbojas pavisam vienkārši - jo vairāk izvēles iespēju, jo grūtāk izvēlēties, turklāt jo vairāk šaubu, ka izdarīta labākā izvēle.

[olgucis]

2-Par tām puslodēm ir viss skaidrs;
3- Mocarta mūzikas ( un jebkuras klasiskās) klausīšanās padara cilvēku gudrāku. Tieši par šo tematu vakar Youtube, noskatījos gabaliņu ar Tatjanas Černigovskās ( учёный в области нейронауки, психолингвистики, а также теории сознания) lekciju. Tas ir kaut kas uz kvantu līmeņa. Jo , principā neviens līdz šim nav noskaidrojis, kas faktiski ir mūzika un kā viņa rodas;
12-Rokraksts - kriminālistikā ir pat spečuki, kuri pēc rokraksta apraksta, ar ko ir darīšana;
20- "Jo biežāk cilvēks atstāsta kādu savu pieredzi, jo neprecīzāka tā kļūst" - arī taisnība. Cilvēka smadzenes ir iekārtotas tā, ka , ka stāstot kārtējo reizi kādu gadījumu, viņš vairs neatstāsta pašu gadījumu, bet gan pēdējo  sava stāsta versiju.

Nu tas protams,viss no interneta.

[roze]

Par 20. taisnība.

[Minne]

1, 11, 15, 20

Nu, jā, par 21 arī domāju