Vispār esmu šokā , tādēļ izlikšu savu sašutumu.
Šodien aizbraucām apkopt kapus. 2. meža kapos guļ vīra vecvecāki. Vecaistēvs bijis kategoriski pret akmeņiem un pieminekļiem, vēlēšanās izpildīta.Nekādi briesmīgie kapu gājēji neesam, pavasarī nogrābjam, rudenī apkopjam.
Šodien jau tumsa metas, aizejam -jau redzu, ka vienā pusē, kur kaimiņos kapu kulta piekopēji jau vienu stūri nograuza, dzīvžogs pazudis. Vieta apbirusi ar lapām, grābju -un- kapu kopiņas nav!! Tur nebija nekādas betona apmales, vienkārši mūžzaļās kapmirtes. Nu -gluds smilšu laukumiņš. Kājas grimst, jo 50 gadus augušos augus ar lāpstu bija jārok.
Vai to var aptvert?! Skaidri taču bija redzams, ka dzīvžogu apcērp bet kapa vietu kopjam tā, kā uzskatām par vajadzīgu.Tas, ka kāro paplašināties visas rodņas vajadzībām, gan sen bija skaidrs.
Rīt brauksim ar akmeņiem un velēnām atjaunot kapa kopiņas vietu. Trešdien sāksim īsto jandāliņu -par vandālismu.
Bet kaimiņu vieta -nu ne skujiņa, ne lapiņa. Akmens tāds un puķes šitādas. Cik var just, kādam nabaga cilvēkam jumts aizgājis, un katra diena jau gadus 5-6 tiek kapos pavadīta. Bet tik brutāli uzvesties -trūkst vārdu.