Prieks

[Krimsons]

Tie, kuri izlasīja Gestes textu par prieku (Zelta gada iestāšanos), uzreiz rullē tēmā.
Pārējiem:
Latvieši priecājas tikai par padarīto/sasniegto - ievākto ražu, darba augļiem etc. - tas esot nepareizi.
Spāņi&CO, par to, ka viņi vienkārši ir. - tas esot pareizi.


Zinu, ka te nav daudz Evaņģēlija fanu, bet par ko priecājās Kristus?
Par to, ka Viņš mirs par mums visiem?
Un reāli tiešām to izdarīs?

[Krimsons]

Par ko spējam priecāties mēs?
Ikdienā?
(vai arī retāk)

[Zigfrids]

Par apziņu, ka vienīgais, kas pēc pēc manis uz šīs planētas paliks (ja vien kāda kataklizma visu nenoslaucīs), nebūs atkritumu kaudze.

[Bobs]

A pats, Krimson?

[Krimsons]

Iekopēšu, kas mani satrauca:
"Rietumu civilizācijā prieku vislabāk māk latīņi. Viņiem ir prieka tikums. Tie prieka uguni glabā un pavairo caur saviem karnevāliem, fiestām utt. Latviešiem ir darba tikums un mēs prieku smagi putrojam ar gandarījumu no padarītā darba. Gandarījums ir tikai maza daļa no prieka. Latvieši priecāties māk tikai par kaut ko, parasti par padarīto darbu, novākto ražu utt. un tā ir liela, liela kļūda. Patiesā prieka iemesls ir cits.
Pats prieks ir dzīves baudas sastāvdaļa, bet latvieši bieži jūtas vainīgi par baudīšanu. No sērijas, ko tu visu laiku smaidi un esi priecīgs, nesmejies, jo rīt būs jaraud utt."
Tik tālu Geste.

Kad izlasīju, salēcos, jo es tikai tā protu - priecāties par kaut kādu rezultātu.
Par kaut ko, ko esmu paveicis.
Tagad trešo dienu esmu dziļās pārdomās, jo man šis jautājums (precīzāk - atbilde) ir ārkārtīgi svarīgs.

[tuk]

Sāc priecāties, ka no rīta esi pamodies...
Tajā citātā tāds kaitinošs vispārinājums.
Tas kas iepriecina, dzīves gaitā mainās, un pat ļoti...

[Zigfrids]

Iekopēšu, kas mani satrauca:
"Rietumu civilizācijā prieku vislabāk māk latīņi. Viņiem ir prieka tikums. Tie prieka uguni glabā un pavairo caur saviem karnevāliem, fiestām utt. Latviešiem ir darba tikums un mēs prieku smagi putrojam ar gandarījumu no padarītā darba. Gandarījums ir tikai maza daļa no prieka. Latvieši priecāties māk tikai par kaut ko, parasti par padarīto darbu, novākto ražu utt. un tā ir liela, liela kļūda. Patiesā prieka iemesls ir cits.
Pats prieks ir dzīves baudas sastāvdaļa, bet latvieši bieži jūtas vainīgi par baudīšanu. No sērijas, ko tu visu laiku smaidi un esi priecīgs, nesmejies, jo rīt būs jaraud utt."
Tik tālu Geste.

Kad izlasīju, salēcos, jo es tikai tā protu - priecāties par kaut kādu rezultātu.
Par kaut ko, ko esmu paveicis.
Tagad trešo dienu esmu dziļās pārdomās, jo man šis jautājums (precīzāk - atbilde) ir ārkārtīgi svarīgs.

Nelauzi galvu, Krimson! Priekš latvieša tas, ko Tu par sevi raksti, ir normāli. Vide un vēsture ir noteikusi šo mentalitāti, - agrāk 700 gadus rietumu okupanti uz kakla, un tāpēc BIJA jāstrādā daudz. Arī tagad, bez okupantiem, nekas nemainās. Nav mums ne klimata, kurā viss aug pats. (Aizej, norauj banānu un nafig vēl ar kādu zemkopību sevi mocīt). Nav mums arī ne naftas, ne gāzes, ne kā cita zem zemes, lai varētu kā citi - "izraku, pārdevu, varu ņifiga nedarīt (tikai priecāties). Šajos platuma grādos un šajā situācijā (neesam nevienu tautu sev pakļāvuši, nekā cita izdarījuši tāda, lai varētu neturpināt rukāt) viss nāk grūti, ar piepūli un darbu. Tāpēc nekāds brīnums, - latvieša prieks ir gandarījums par padarītu darbu. Tas ir normāli un likumsakarīgi.

[Samotrākes Nīke]

Piedodiet, filozofi! Lūk, mans šīsdienas prieks - Ādams baltā kreklā, vestē un ar KAKLASAITI! 
Interesanti, kam par godu. Visādā ziņā tas nav mans darba rezultāts bet smaidu sagādāja

[kvadra]

Bet vai viens otru izslēdz? Ja daru to, ko gribu, kad gribu un cik daudz gribu, gūstu prieku gan no paša procesa, gan no rezultāta. Ja kko daru tāpēc, ka "vajag", tad tikai no rezultāta - ka padarīts, nost no kakla, un āmen. Tā ka - iemeslu priecāties vienmēr var atrast    Un, jo vairāk pirmo variantu un mazāk otro, jo vairāk trešo - kad prieks vienkārši par to, ka esi, un ka ar baudu dzīvo, nevis jūgu velc.

[tuk]

Nezinu kā ar to piesaukto “prieka tikumu“, bet tie karnevāli parasti ir pirms lielā gavēņa...
Tad nu saēdas ritttīgi un priecājas, tāds tas prieka tikums.