Visprimitīvākās valodas kļūdas

[Ofēlija]

Bobi, kā nav? (ģenitīvs). Nav maizes.
Te nu lielās profesores ir sapinušās meistarībā. Kas jāpiešuj? Poga. Nominatīvs. Poga ir jāpiešuj. Kam jāskatās futbols? Jurim... utt.
No rupjām kļūdām - atDZīstu, atDZīstos, nĒesmu.

[Camma]

Kas piešuj? Poga.
Ko piešuj? Pogu.
Pogai jāpiešuj pogu pie pogas. Man nav zelta pogas, ko Tev piešūt. Pie kakla.

[Bobs]

Bobi, kā nav? (ģenitīvs). Nav maizes.

nu, par to var strīdēties līdz mūža galam   jo teorētiski nav vai ir būtu tas pats, tikai ar pretēju nozīmi. Ir maizes. Es tā neteiktu

[daddy]

nu, par to var strīdēties līdz mūža galam   jo teorētiski nav vai ir būtu tas pats, tikai ar pretēju nozīmi. Ir maizes. Es tā neteiktu

mājās ir daudz maizes normāli skan
a zinājāt, ka ir vienskaitlis, divskaitlis un daudzskaitlis - viens koks, divi koki, daudz koku ...viens lats, divi lati, piecdesmit latu ... 

[Bobs]

valodnieku simpozijs 

[Lēdija Makbeta]

Nav jāstrīdas, Bobi. Tas ir likums.
Ja tāda putra galvā, tad nav jāaizrāda citiem.
Daddy pilnīga taisnība. Pareizi izlocīts.

[Samotrākes Nīke]

Labi zinu, ka atraušos kāāārtējo banu (ak!, cik literāli! ), bet!, vai šis nav sarunu forums?
Forums, kur sarunājas dažādi cilvēki?, ar dažādu izglītības līmeni?
Man lasot, cik nu ir ko lasīt, tieši no cilvēka rakstības stila, kļūdām  arī rodas priekšstats,
tēls... dzīvs tēls.
Ja textā ir doma, kura man būtiska, pilnīgi pie kājas par izsprukušo garumzīmi, atstarpi,
vai vēl ko, emocionāli savu domu paužot... nu, kā jau sarunājoties... sorry  filoloģēm...

tak atslābsti ja neesi pamanījusi, mani teksti forumā arī nav gluži tādi, kas kvalificētos kā pilnībā literāra valoda, un par komatiem čatā es vispār neiespringstu. Kā Spārka jau iepriekš norādīja, runa ir par RUPJĀM kļūdām, un sāpe ir par pareizu latviešu valodas lietošanu VISPĀR, nevis konkrēti šeit.

[Lēdija Makbeta]

Es šuju pogu.
Man jāpiešuj pogA.
Kleita jāuzvelk, mati jāmazgā, zobi jātīra.. utt.

[Bobs]

Vai nav tā, ka valoda laika gaitā attīstās, mainās..? Vecās formas paliek neaktuālas, nāk jauni vārdi, izpratne par vārdu, formu un locījumu pielietojumu. Ne jau kardināli, bet tomēr.. KKo tādu man vienos lietišķās komunikācijas kursos stāstīja dikti sertificēta un akreditēta pasniedzēja.
Neaizstāvu barbariskus kropļojumus, bet daudzos gadījumos es tik ļoti neiespringtu. Tikai ar likumu, ja tauta nevēlas, tā īsti saturēt neko nevar.

[Samotrākes Nīke]

Jauni vārdi - jā, tie nāk klāt, bet gramatikas likumus tak neviens nav atcēlis

[Lēdija Makbeta]

Tauta vēlas, lai ir tolete. Un gan jau kādreiz būs.

[dip]

Nu nezinu, nezinu. Man kursos (darbā) kruta latviešu valodas pratēja un skolotāja centās pierādīt, ka latviešiem nav tāda vārda vecāmāte. Ir vectēvs un vecmāte. Un basta.
Pardonči, palieku pie vecāsmātes, rosola un attā ar 2 t.

[Nāra]

Vēl pasaki, ka aplaudēt ar 2 p

[fiasko]

Nezinu, vai tas dara godu, nespēt daudz maz pareizi un saprotami uzrakstīt savā dzimtajā valodā. Neesmu filoloģe, bet tomēr patīk tā darīt. Un arī svešvalodās cenšos iemācīties rakstīt pareizi. Ir jau, kas saka, ka gramatika kaķim zem astes, ka tikai saprot. Tā varbūt ir pašā, pašā valodas apgūšanas sākumā, bet tiklīdz sāc daudz maz nopietni tai citā valodā arī mācīties un strādāt, tad gramatika arī ir vajadzīga. Tādas manas domas.

Palasot FB grupās un tamlīdzīgās vietās, kā ļaudis raksta, manī mostas gramatiķa dvēsele. Viena lieta, izlaist kādu komatu pirms divdabja teiciena vai tamlīdzīgā vietā, kas cits vispār bez komatiem rakstīt. Arī tādās virtuālajās sarunās. Tak tie liekas automātiski, kad rakstu! Vai liekie punkti. Man ir 6. kaķi.

[dip]

Vēl pasaki, ka aplaudēt ar 2 p

Ja rakstītu bez apdomāšanās - būtu ar 1 p, ja sāktu domāt - būtu plaukšķināt
Apprecēt, appuišot, appūst. Kas tas vispār par vārdu a-plaudēt?

Kaut gan pati zinu, ka mēdzu runāt un rakstīt nepareizi.