Visprimitīvākās valodas kļūdas

[reno]

Lasu Ievā reklāmu  par Molberta saldējumu
Pildīts burciņās, kuras var "atgriezt" -nodomāju, re, skrūvējams vāciņš. Nē, tas domāts "atdot" un lietot atkal.
Būšot dažādas garšas, tostarp vairākas vegāniskas.
Es biju iedomājusies, ka vegānisks ir saturs, nevis garša

[kvadra]

Tas "atgriezt" ar nozīmi "nosūtīt/atdot atpakaļ" ir jau iesakņojies. Jo diemžēl nav latviešu valodā ērti lietojamas alternatīvas, bet daba/valoda, kā zināms, tukšumu nemīl.

[Trix]

Vārduļotāju lēmējbars varētu uzģenerēt adekvātu atternatīvu tai atgriešanai (vismaz kaut ko jēdzigu izdarītu), jo, jā, tādas nav. Atdot? Bet ja es sūtu pa pastu, nevis atdodu? Turklāt nevis vienkārši atdodu, bet saņemu atpakaļ samaksāto. Es par šo esmu domājusi, neizdodas. Krievu возвращать jēdzīgāk nav tulkojams. Bet ausīs griež pamatīgi.

[Luīze]

Var taču teikt "atgriezt atpakaļ" (par preci) vai "atgriezt vaļā" (par vāciņu)  
Nepatīk mākslīgi veidoti vārdi, pārāk bieži tie ir bijuši neveiksmīgi, piemēram - pasūtināšana, Īslande... (labi, ka pēdējo oficiāli atcēla)

[fiasko]

Ļoti nepatīk tā atgriešana, runājot par preču atdošanu atpakaļ tirgotājam. Nelietoju savā valodā. Atdot - vismaz es nelasu tikai un vienīgi kā nodot no rokas rokā.

[kvadra]

"Atdot" būtu tā kā atdot bez maksas, bet "atgriezt" nozīmē arī saņemt atpakaļ iemaksāto vai ķīlas naudu. Pat grāmatvedībā figurē "iepirkto preču atgriešanas" pavadzīmes. Jā, man arī lāgā nepatīk, bet alternatīvas neredzu.
No otras puses, vai tas pirmais vārds ar atšķirīgām nozīmēm? Var atgriezt konservu bundžu un var atgriezt preci. Laikam jāpieņem.

[fiasko]

Intereses pēc apskatījos, kas tezaurā teikts par "atdot" - ir visādas nozīmes, un varētu nozīmēt arī preces atdošanu, saņemot atpakaļ naudu.

"Atgriezt" - arī kā žargonvārds "atdot". Korpusa piemēros ir arī par atdošanu.

Ej nu sazini, kas pareizākais, neesmu jau valodniece , bet pagaidām ausīs griežas tā preču atgriešana.

[Minne]

Man galīgi nav problēmu lietot (un lietoju) "atdot atpakaļ", "nodot atpakaļ", "nosūtīt atpakaļ".
Ja piesienas par to, ka tajā nav ietverta naudas atpakaļsaņemšanas nozīme, tad arī vārdā "atgriezt" tādas nav 

[Spārka]

Dienas jaunums: aklumators (FB)

[Spārka]

FB: Pārdodu šādu rioritāti

[Milka]

FB: Pārdodu šādu rioritāti

Tur noteikti kāds krievs; un nezin tulkojumu vārdam "раритет".

[reno]

latviski jau arī ir raritāte

[Minne]

Vēl latviskāk būtu - retums

[LVSNor]

LR1 nevar lepoties arī ar ļoti labu latviešu valodu – vai katru rītu dzirdu kļūdas pašu raidījumu vadītāju un žurnālistu runā: “ka” vietā skan “kad”; kļūdains “dēļ” lietojums; ausīs griež tādi regulāri lietoti aizguvumi no krievu valodas kā “uzstādījums”, “pa lielam”, “saslimšana” – “slimības” vai “kaites” vietā un tā tālāk.

Tā raksta Rudite Kapilņa, es pilnīgi viņai piekrītu ka izņemot radio teātri LSM latviešu valoda gan rakstīta gan izrunātā nav ideāla. Un nav viegli uzrādīt ideālas latviešu valodas avotus ... varbūt literālā valoda vienkārši patiesi ir novecojusi, kur īsta latviešu valoda ir jau savadāka un ar visām šim klūdam un kļūdiņām? 

No otras puses ir attīstība, kur vajag jaunvārdus ikdienas lietošanai - stringi, legingi, utt -  un tās ir latviešu mātes , kas iznēsā šos svešvārdus un latviešu valodai nedraudzīgos vārdus. Vienotas politikas trūkums pārvēršas politiskajā spitā - par spitui ka visi runā nepareizi un raksta iejaucot krievu, angļu, hindu vārdus - es runāšu pareizi! Kas tas ir? 

[sanda]

Pietiekoši daudz cilvēku, kuriem dzimtā ir latviešu valoda, nezin vārdus sudrabkaija, ruds, lipīgās slimības, caurule un daudzus citus. Lieto baklāns, rižs, zaraza, truba. Es vismaz saku infekcija, ja gribas vienu vārdu un ģermānismu rore, jāatzīstcauruli biežāk, bet rore gadās.