Es esmu riebīgais tēvs, - varu pateikt savējiem visu, ko domāju, jo ... uzskatu, ka tēva mīlestībai ir jābūt tādai pašai kā ķirurga mīlestībai (lai pacientam kļūtu labāk, reizēm ir jānodara sāpes). Sievietes/mātes mīlestībai, bez šaubām, ir jābūt beznosacījuma un 100% emocijās balstītai. Jā, man ir vieglāk, jo man viņu ir 4, t.i., pie labākās gribas ar visu savu mīlestību izlutināt kādu man būs grūti, - vnk nepietiks laika, lai uzmanības un citu labumu pārdozēšana visiem/kādam iestātos. Un lai cik tas nebūtu dīvaini, divi vecākie vienā balsī saka, ka tā ir ļoti labi un pareizi.
Bet visi cilvēki, protams, nav vienādi, un katram gadījumam vienas zāles nelīdzēs.
Ja neesi tāds, kā es ... ko varu ieteikt?
Laikam tādā situācijā vajadzētu radīt mīļajai meitai vismaz tādu diskomfortu (pie nosacījuma, ka mīlestība no viņas puses ir tikpat stipra), lai otro reizi ko tādu izdarīt ... uzskatītu par ļaunāko murgu. Kā? Nu, vismaz notēlo, ka esi ārprātā apbēdināts, ka Tev šķobās garastāvoklis vai veselība (dzer nervu zāles), vai ko līdzīgu ... Nu, vismaz tad ... varbūt ... izdarīs secinājumus un metīs krustus visu atlikušo dzīvi, lai mīļotajam tēvam vairs nekad neko līdzīgu nenodarītu.
Galvenais, lai neizrādās, ka tā mīlestība ir tikai vienā virzienā.
Tas - kā viens no variantiem. Šais laikos ir nācis modē runāt (arī vīriešu daļai) par to, "kā es jūtos" ... Nu, tad parādi, KĀ TU TAGAD, pēc notikušā JŪTIES.
