Nu, bet paklausies to lekciju. Meditācijas un īpašas uztveres nodaļu izlaižot, kas var dažus samulsināt, kas te nepareizs?
6.15 Rubenis uzdod jautājumu - kāpēc es uztveru lietas tā, kā uztveru? Jau sākumā, tieša norāde, ka ierēdņa uztvere var nebūt tk laba, precīza, problēmas un risinājumu uztveroša. Būtībā no mazāk garīgi autoritatīvas personas šeit varētu sagaidīt galīgi nekorektu tekstu - viņi taču reizēm daudz ko nesaprot.
9.40 Jo labāk uztver, jo labāki, jēgilnāki lēmumi, viņš saka. Tātad kaut kādā pārvaldes līmenī ir saprasts, ka ierēdņu pārliecība par savu kompetenci jau sāk kļūt traucējoša! Pie tam, iespējams, arī dažas ārējās izpausmes pret citiem, to idejām, kuras varbūt pat ir labākas.
11.40 Atsauce uz to, ka šādām garīgām, psiholoģiskām, vērību un uztveri attīstošām praksēm ir arī konservatīvi domājošiem pieņemami pierādījumi. Atsauce uz vērības, uzmanības, meditācijas praksi.
Zināma garīga autoritāte pasaka ierēdņiem - ei, jūs netverat laukumu? Viņiem tagad būtu daudz vieglāk, ja tie būtu par pašu ierēdņu naudu sarunāti kursi, kuriem sabiedrības maka uzraugiem nebūtu īsti nekāda pamata piekasīties. Nu ezotērika, nu, no darba brīvajā laikā par pašu naudu, nu un?
22.40 Svarīga ir uztvere un reaģēšana, ka var jau teikt, bet citi nesaprot. Jo neklausās. Svarīgi ir vērīgi uzmanīgi uztvert. Šis dažādā veidā tiek atkārtots laiku pa laikam. Loģiski būtu, ka notiek pārliecināšana - vai nu uztversiet paši, vai nāksies prasīt no citiem. Vēlāk Rubenis apspriež dažādu ideju iespēju tikt uztvertām un realizētām, piemin dažādas personiskas attieksmes, kas tam traucē. Lai gan ideja laba.
Rubenis piemin, ka svarīgs ir klusums un vērīgums. Jēgpilns, fokusēts, atvērts klusums. Pieļauju, ka tas ir kas pretējs tam iekšējam, gatavajam, uzpūtīgajam vērtējumam. Tas ir ieteikums - klausies, nevis uzreiz vērtē, un noraidi. It kā vienkārši.
29.30 Dažreiz zināšanas traucē. To apmēram varētu saprast tā - ja tu zini, kā ir, tad ko tur ko jaunu apgūt un uztvert, tā ir un viss.
30.39 Un atkal - ja es visu zinu, kas jauns vairs var notikt, ja visu zin, saruna bezjēdzīga. Jāprot atlaist ko zinu, jāvar uztvert svaigi, no jauna.
32.49 Rubenis atgādina, ka bieži cilvēki automātiski reaģē, nedomājot, vai tā vajadzēja.
34.00 Automātiskās izvēles varbūt 9 no 10 gadījumiem pareizas, bet 1 gadījumā kaut ko svarīgu palaiž garām.