Mūsējās - ļoti patika. Iespējams tāpēc, ka no izrādes negaidīju neko. Klasisks stāsts - dāvanu kartes pēdējā diena, kaut kā jārealizē, uz šo izrādi vēl bija biļetes (tagad saku - par laimi man).Pēc tam ieraudzīju, ka režisors ir Rešetins un mazliet saskābu, jo biju iedomājusies - nu kas gan tur var būt!

Subatnieks, Siliņš un Grāvelis - izcils trio! Skatuves un muzikālais noformējums - lieliski!
Izrāde, kas liek pasmaidīt un pasmieties! Labs noskaņojums ilgam laikam, tāpēc - "īkšķīši uz augšu" (C)
Sapņotāji - jā un nē! Atklāta un noslēpumaina vienlaikus. Lieliska mūzika un fantastisks Upenieka un Aizupes darbs. Dīcis tā arī mani nespēja pārliecināt un varbūt labi, ka tā. Vārpiņa un Bartkevičs brīnišķīgi, lai gan šķietami mazās lomās, tomēr pārliecinoši un patiesi.
Danevičas un Grāveļa klātbūtni šajā izrādē nesapratu. Režisores nodoms ir skaidrs, bet man šie tēli šķita lieki.
Šī ir retā izrāde pēc kuras (arī starpbrīdī) dzirdēju publiku tik ļoti apspriežamies un komentējot - gan režisores darbu un it kā sevis pašas atražošanu ("Pēc Jūlijas jaunkudzes" un Brexit, bet tagad studentu maijs Francijā 1968.gadā), gan aktieru darbu (ko esot un vēl neesot apguvuši).
Lai vai kā, bet izrāde rosina uz pārdomām un ... paldies, jo nemiers urdīja un jau nākamajā dienā noskatījos filmu. Lai cik tas dīvaini neliktos, bet filma man patika labāk. Dīvaini bija to skatīties kā atkārtojumu, jo vismaz filmas sākumā bija iespaids, ka zinu katru nākamo frāzi / darbību un nereti uzradās jautājums - vai režisore ir veidojusi uzvedumu balstoties uz filmu vai grāmatu?Par uzdrīkstēšanos, mūziku un pēcgaršu un par ierosmi parakt dziļāk -
Ņemot vērā, ka kāds ģimenē bija vīlies Sapņotājos un nevēlējās zaudēt ticību teātrim, tad ieklausoties labajās atsauksmēs sekoja "ART" apmeklējums. Tas, kas Dailē, ne Nacionālajā.Teikšu tā - ja gribas izvēdināt galvu un nenoslogot sevi ar pārdomām, tad šī būs lieliska izrāde.Ķesteris, Skrastiņš, Žagars un Naumova - lieliska kombinācija un saspēle. Kaut gan nav man jūsmas ne par vienu no šiem, bet šis bija baudāmi. Naumova ir pelnījusi īpašu atzinību.Pirmais cēliens gan mazliet "vilka" uz miegainību, bet iespējams, ka tas darba dienas iespaidā, bet otrais jau bija spriganāks.
Ķesteris (pirmajā cēlienā) pilnīgi citā ampluā, kā esmu ieradusi viņu redzēt. Skrastiņš patīkami pārsteidza, jo bija brīnišķīgs no A līdz Ž (arī brīdī, kad starpbrīdis jau beidzies un divas daiļavas vēl "tucījās" uz savu vietu). Vai bija vērts? Jā, un par to -
Planēta Nr.85 pat nekomentēšu, jo ideja lieliska, izpildījums nav slikts, bet man patiešām šķita, ka adresāts nav sasniegts (manā gadījumā - pilna zāle ar bērniem, kuri īsti nesaprata par ko ir stāsts).
Vienmēr esmu uzskatījusi, ka mans ir JRT, bet pēc pārcelšanās vēl neesmu bijusi ....

Nekas, gads vēl tikai sācies
