Nu ja.
http://www.raimonds1.com/434249454Ivars Ījabs medijos ir daudz. Viņu intervē dažādas televīzijas, radio, komentēt viņa uzskatus par to vai citu procesu uzaicina dažādos publiskos diskusiju raidijumos, mediju patērētājam Ijaba viedoklis ir pieejams. Un atsauksme, ka viņš ir arī fonda DOTS vadītājs, nav pieejama. Nekur. Viņš šajos daudzajos raidījumos startē gandrīz vai kā neatkarīgs viedokļa paudējs. Kāpēc ir jākaunās no šī amata un titros neuzrakstīt, ka Ījaba kungs vada šo organizāciju, kuras viens no mērķiem ir veidot jauna tipa diskusiju?
www.delfi.lv/news/national/politics/sorosa-fonds-latvija-maina-nosaukumu.d?id=44960834www.delfi.lv/news/national/politics/par-sorosa-fonds-latvija-pecteca-fonda-dots-priekssedetaju-ievelets-ijabs.d?id=45900181www.lu.lv/zinas/t/44476/www.youtube.com/watch?v=vHQSbyVtZwY&noredirect=1Un atkal - kas veido viedokļus - mediji un politiķu PR! Kas nodrošina, lai tiešam svarīgais no politiķu veikuma tiktu savlaicīgi parādits un nesvarīgais netiktu uzpūsts un neaizēnotu svarīgo? Vismaz pagaidām izskatās, ka autors konsekventi izvairās no mediju un PR lomas mūsdienu pasaules realitātē! Tādi nu mēs esam, tādi tie vēlētāji ir - gudrāki vai dumjāki, bet procesus, kas to ietekmē mēs neapskatam gandrīz nemaz. 218.lpp. ir rakstīts, ka demokrātiskas valsts trīs minimālās prasības ir plašas un vienlīdzīgas vēlēšanas, reāla konkurence par varu un brīvi mediji. Nu labi, mediji principā pieminēti ir. Tad seko autoraprāt "labāka" demokrātijas definīcija - vienlīdzīgas, plašas, aizsargātas un savstarpēji saistošas konsultācijas attiecībās starp valsti un iedzīvotājiem. Demokrātija esot valsts varas konsultācija ar pilsoņiem politisko lēmumu pieņemšanā. Konsultācijas esot vienlīdzīgas, plašas un aizsargātas, neesot tā, ka kaut kādas grupas viedoklis ir svarīgāks un valsts neizmantojot savu vardarbības monopolu, lai apspiestu kādu viedokli. Te gan uzreiz nāk prātā žurnālista vai sarunas moderatora selektīva nervozitāte par dažiem diskusijas attīstības virzieniem, piemēram banku sistēmas ietekmi uz politiku, nekustamo krīzi, dažādiem feminisma jauninājumiem, Stambulas konvencijas kritiku un ārzemju draugu padomu kvalitāti. Kas attiecas uz vardarbību, tad pastāv netiešas metodes, kad, piemēram virtuālu nomelnošanu veic anonīmi komentētāji, kas izmanto nezin kā iegūtus sensitīvus datus, ja tādu nav, tad izdomā tos, vienkārši apsaukā vai izdomā melus, bet rakstītie likumi nedarbojas un formāli valsts nekādu varu jau nav izmantojusi, tik tas disidents par savu izteikumu dabū virtuālus mēslus un mobingu. Personiska pieredze pēc pāris izteikumiem pret Stambulas konvenciju un tās formulējumos iestrādātajām iespējām vienpusīgi ietekmēt likumdošanu.Te gan jāpiebilst, ka liberālajai politiskajai pārstāvniecībai un plašajai ierēdņu armijai ir tendence sevi uzskatīt par valsti un pieņemt, ka viņi var lemt, kas ir pareizi un kas nav. Vēlamā izteiksme par šo kā būtu jābūt, ja būtu pareizi 219.lpp.
Tad nu tomēr atradu medijiem veltītu tekstu. 221.lpp. Pie demokrātiskas valsts institūcijām pieder ne tikai vēlēšanas, bet arī brīvi un plurālistiski mediji, ko aizsargā vārda un preses brīvības garantijas. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka autors raksta savu rakstāmo secīgi, strukturēti un pēc nodaļu nosaukumiem. Virsraksts ir "Demokrātija un pārstāvniecība", tad ir demokrātijas definīcija un tad tās "sastāvdaļas". Taču, kā jau norādīju iepriekš, apskatot procesus dažu komponentu, piemēram, mediju, ietekme vispār netiek uzsvērta. Mediju apraksts ir attiecīgajā nodaļā, lai ilustrētu, kas tie ir, ko dara, bet daudzveidīgās ietekmes paliek aiz kadra. Pie tam mediju tendence aizstāvēt liberālismu diezgan konkrēti parāda, ka šādi mediji ir pārsvarā, kas, protams, pieminēts netiek, laikam tas tiek uzskatīts par vispārējām demokrātijas vērtībām. Te jāpiemin liberālisma tendenci pašidentificēties ar demokrātiju, ar pārvaldi, ar vērtībām, aizmirstot, ka demokrātijā ir dažādi politiskie spēki ar dažādiem uzskatiem. Vai liberālisms ir jau kļuvis par ierēdņu un attiecīgu mediju reliģiju un nekritiskums pret liberālajām vērtībām un "vērtībām" uz to norāda?.