Ilgi domāju, tomēr nospriedu, ka šis dārgakmens ir tautas īpašums.
Kopēts bez izmaiņām no 2009. gada oktobra publikācijas slēgtā grupā.Gūglē šo publikāciju atrast neizdevās, kopēju no savas pērļu krātuves.
Autora iniciāļi S.K. (ja vajag, uzrakstīšu pilnu vārdu uzvārdu, ar kādu tas tika ievietots tīmeklī). No rīta Alise iegāja autobusā. Autobuss gan nebija pārpildīts, tomēr brīvu sēdvietu vairs nebija. Neko darīt, uz skolu būs jātiek, stāvot kājās. Alise, grūstoties cauri pūlim, tika apmēram līdz autobusa vidum. Tālāk viņa netika, pārāk jau daudz autobusa aizmugurējā daļā bija cilvēku. Tāpēc Alise jau ierasti
Sāka turēties pie autobusa roktura pie griestiem un skatīties pa logu. Autobuss strauji sāka braukt.
Un pavisam drīz Alise sajuta TO. Viņa sajuta, kā no aizmugures kāds ir iebāzis viņai savu roku zem svārkiem! Tas bija tik negaidīt, ka viņa pat apjuka.
Pa to laiku plauksta jau pilnā sparā glāstīja viņas gurnus, cēlās arvien augstāk un augstāk... Pieskardamies viņas biksītēm, svešinieka pirksti sāka glāstīt viņas kājstarpi, tad – mīcīt viņas bulciņas... No kauna un samulsuma Alise pat nebija dusmīga, viņa nolaida acis lejā un tik domāja, kā tik to neviens neredzētu...
Viņa sāka elpot dziļāk, ausīs skanēja smagie un skaļie sirdspuksti... Alise saprata, ka sāk uzbudināties. Autobusā bija šaurs, bet meitene pamanījās nolikt kājas platāk un vēl vienu pieturu šādi nobrauca. L īdz beidzot, knapi savaldot savu stenēšanu, meitenei palika labi... Svešinieka roka nesteidzīgi aizvācās, kā uz atvadām pataustot Alises kailo pēcpusi. Un pat sakārtoja meitenei svārkus.
Alise apmulsusi smaidīja, redz, kāds džentlmenis ir šis svešinieks! Un galvenais – šķiet, ka neviens neko nav pamanījis!
Tas atkārtojās arī nākamajā rītā autobusā! Šoreiz Alise ļoti uztraucās, un pat bailēs sastinga, kad roka atkal ielīda viņai zem svārkiem. Šoreiz gan viņa jau bija uzbudināta, ar ko iepriecināja svešinieku, kas šoreiz iebāza roku jau viņai zem biksītēm!
Bet tā bija piektdiena – priekšā bija divas brīvdienas... Alise tās varonīgi pārdzīvoja un pirmdien uz autobusu jau lidoja vēja spārniem. Piecas dienas, veselas piecas darbadienas priekšā! Protams, ka ne jau skolu Alise gaidīja pa sestdienu un svētdienu, bet gan randiņu autobusā ar VIŅU... Šoreiz viņa gāja uz pieturu jau īsos minisvārciņos.
Meitene sāka turēties pie roktura, jau ierasti gaidot VIŅA roku.
Bet viņa aizvien nebija, nekas nenotika...
"Vai tiešām viss!?", knapi savaldot asaras, padomāja Alise. Tāpēc, kad viņa sajuta svešinieka roku zem saviem minisvārkiem, meitene priecīga izelpoja un pat uzsmaidīja. Un šodien Alise zem svārkiem nemaz neuzvilka apakšbikses! Tāpēc pat roka, kas pieskārās viņas vāverītei, uz brīdi sastinga. Bet tikai uz brīdi... Pirksti veikli glāstīja viņas lūpas, bet viens pirksts iegāja viņai vagīnā.
Viņa momentā palika slapja un sajuta, ka resnais pirksts ieiet viņā arvien dziļāk. Viņa nolaida galvu lejā, lai neviens neredzētu viņas aizvērtās acis un sakostās lūpas. Meitene knapi valdījās... Vidējais pirksts lēnām viņā iegāja, pārējie atradās gar sāniem. Lielais pirksts maigi masēja viņas klitoru...
Pat, kad meitene beidza, roka nerimās, bet gan turpināja, turklāt svešinieks sāka bāzt meitenei vagīnā jau divus pirkstus. Pa īstam Alise sāka „jukt prātā”, kad mitrais rādītājpirksts sāka ar apļveida kustībām līst viņai dupsī, bet vidējais – vagīnā. Pēc vairākiem grūdieniem viņa beidza un – stipri. Viņas ceļgali trīcēja. Roka atkal delikāti aizvācās, jau ierasti sakārtojot meitenes svārkus.
Alise nekad neko tādu nevienam citos apstākļos nebūtu ļāvusi. Nekad! Un viņa bija apņēmības pilna noskaidrot, kas tas tomēr ir, iepazīt savu SVEŠINIEKU. Kāds VIŅŠ ir? Plikpaurains? Resns? Lai gan... nospļauties! Pēc piedzīvotā Alise nosprieda, ka tas ir kaut kas fantastisks, ka jau tāpēc vien viņi būs kopā un punkts! Alise paskatījās atpakaļ un maigi pasmaidīja, un ieraudzīja VIŅU...
Alisei smaidīja maza auguma paresna vecenīte, apmēram 65 – 70 gadus veca. Ar savu lakatu uz lielās galvas viņa mazliet līdzinājās kāmim. „Kāmim” bija šauras mandeļveida ačteles un viņas metālisko zobu čīkstoņa gan jau ka nozīmēja smaidu. „Nu ko, meitiņ, iepatikās?" smaidot prasīja „kāmis”.
Alise, protams, uzreiz noģība.
