SĒNES.
Brokastīs, puzdienās, vakariņās, launagā, naksniņās...
Man ienāca prātā stāsts par Napoleonu, kuram esot bijusi smaga un nabadzīga bērnība, vienīgā gaļa, ko retumis dabūjis, bijusi vista. Līdz ar to, jau karavadonis būdams, zavēja nost jebkuru pavāru, kurš iedrošinājies šim vistu pasniegt. Tomēr vienā brīdī uzradies brīnumdaris, kurš Napoleonam apsolījis 100 dienas no vietas gatavot TIKAI vistas, bet katru reizi citādi un ja šams būšot neapmierināts. tad lai tik zavējot nost, jo nemākuli neesot žēl. Cik zinu, tad pavārs esot izdzīvojis.
Mēģinu tecēt šī varoņa pēdās...